Globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad pirmajos četros mēnešos fiksēti 399 reizes, kas ir par 56,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, norādīja VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) pārstāvji.
Tostarp šogad aprīlī fiksēti 109 globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumi, kas ir par 60,3% vairāk nekā pērn aprīlī, kad traucējumi tika fiksēti 68 reizes.
Kopumā 2024.gadā tika fiksēti 820 globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumi, 2023.gadā – 342 gadījumi, bet 2022.gadā – 26 gadījumi.
LGS iepriekš atzīmēja, ka, apkopojot šos datus, netiek atsevišķi izdalīta informācija par konkrētām aviokompānijām.
Tāpat uzņēmumā informēja, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, acīmredzot, ir ar to saistīti.
Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka CAA izskata un analizē ziņojumus par globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Lai gan tie ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, GPS signāla traucējumi nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem.
CAA uzsver, ka lidojuma drošuma nodrošināšanā tiek izmantotas vairākas sistēmas, līdz ar to GPS traucējumi neietekmē lidojumu drošumu. Katru gadījumu, kad konstatēts GPS traucējums, centralizēti apkopo un analizē Eiropas Aviācijas drošības aģentūra.
LGS ir 100% valsts uzņēmums, tā pienākums ir nodrošināt gaisa telpas lietotājus ar aeronavigācijas pakalpojumiem.
Savukārt CAA darbības mērķis ir īstenot valsts politiku un pārvaldi Latvijas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā, veicot civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību, kā arī uzraugot gaisa kuģu radītā piesārņojuma atbilstību vides aizsardzības prasībām.