Pirmo reizi daudzu gadu laikā darba meklētāju īpatsvars Latvijā ir zemāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. Visās Baltijas valstīs bezdarbs ir gada laikā pieaudzis. Šī gada sākumā darba meklētāju īpatsvars Latvijā bija 7,2%, Lietuvā 7,8%, bet Igaunijā 8,2%, jaunākos Centrālās statistikas pārvaldes datus par nodarbinātību Latvijā komentē “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
“Par mūsu ziemeļu kaimiņzemi viss skaidrs, tur ir ilgstoša ekonomikas recesija. Lietuva turpretim ir šobrīd kopumā ekonomiski veiksmīgākā Baltijas valsts. Taču strauja attīstība var būt saistīta arī ar diskomfortu. Ļoti straujā eksporta pakalpojumu nozaru attīstība galvaspilsētā rada arī stresa situācijas – gan cilvēkiem, kuriem jāsacenšas ar šo nozaru darbiniekiem mājokļu tirgū, gan citām nozarēm, kam ir jāspēj turēt līdzi darba tirgū.
Tātad varētu teikt, ka būt latvietim šobrīd ir izdevīgi. Turklāt šī laime ir arvien vienmērīgāk sadalīta. Reģistrētā bezdarba līmenis (te ir runa par citu datu avotu, nevis šodien publicētajiem darbaspēka apsekojuma datiem) galvaspilsētā jau ilgstoši ir “piespiedies” pie 4% atzīmes, kas acīmredzot Latvijā ir zemākā iespējamā robeža. Eiropā ir reģioni un pat veselas valstis, kur bezdarbs ir zemāks. Taču lai to sasniegtu, ir jāiegulda nauda izglītībā, medicīnas aprūpē un sociālajā darbā. Ja Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis samazinājās līdz apmēram 4% jau 2017.gadā, tad citur Latvijā tas tagad strauji tuvojas šim punktam. Aprīlī reģistrētais bezdarbs gan Kurzemē, gan Zemgalē bija tikai 5,2%, kas ir neparasti maz šiem reģioniem. Latgalē bezdarbs vēl ir augstāks, bet ir šim reģionam neparasti zemā līmenī (11,3%), samazinoties par vairāk nekā sešiem procentpunktiem kopš 2017.gada aprīļa, kamēr citur valstī mainījies daudz pakāpeniskāk,” skaidro ekonomists.
Pēc viņa sacītā, “par spīti vairākām labvēlīgām tendencēm, darba meklētāju īpatsvars 1. ceturksnī bija par 0,8 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada. Latvijā tas ir pieaudzis, kaut lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs.
Tās šobrīd iet cauri diezgan sarežģītam attīstības posmam. Pagājušajā gadā ievērojami pasliktinājās eksporta tirgu vitalitāte, vienlaikus turpinoties importa cenu kāpuma nelabvēlīgajai ietekmei uz patērētāju labklājību. Turpmāk ir gaidāma situācijas uzlabošanās. Mēneša datos kuros labāk redzamas īstermiņa tendences, darba meklētāju īpatsvara pieaugums gada griezumā visstraujākais bija februārī un martā (+0,9%), aprīlī tas noplaka līdz 0,6%. Eksporta nozaru dinamika uzlabojas tikai ļoti pakāpeniski. Taču reālo algu kāpuma krasais paātrinājums palīdzēs darba intensīvajām patēriņa nozarēm, bet gaidāmais sabiedriskā sektora investīciju kāpums ir laba ziņa celtniecībai, kas ir izteikti “vīrišķīga” nozare, bet tieši starp vīriešiem darba meklētāju īpatsvars ir augstāks, tā ir Latvijas īpatnība uz citu Eiropas valstu fona. Atšķirībā no darba meklētāju īpatsvara, nodarbinātības līmenis gada laikā ir mainījies uz “pareizo” pusi – no 63,7% līdz 64,0%. Tāpēc, par spīti nelabvēlīgām demogrāfijas tendencēm, strādājošo skaits gada laikā samazinājies tikai par 0,1%”
“Vārdi “latvietim būt ir izdevīgi” ir patiesi arī citā, šaurākā nozīmē. Lielākā daļa ekonomiskās statistikas netiek iegūta vai vismaz publicēta etniskās piederības griezumā.
Taču tāda ir pieejama par darba meklētāju īpatsvaru. Latviešiem tas ir bijis zemāks, cik vien tālu sniedzas pieejamie dati. 2023.gadā šis rādītājs bija 5,8% latviešu vidū un 7,9% citu tautību pārstāvju vidū. Starpība bija vēl daudz izteiktāka periodā, kad pēc globālās finanšu krīzes bezdarbs bija daudz augstāks par pašreizējo. 2010.gadā attiecīgie skaitļi bija 16,6% un 24,2%.
Medijos nonāk ziņas par to, ka traucējošs apstāklis darba atrašanā ir krievu valodas nezināšana. Šādas situācijas noteikti var rasties. Tik plaši izplatītai valodai neizbēgami ir ekonomiskā vērtība. Taču tiem, kas labi nezina latviešu valodu, iespējas ir daudz ierobežotākas, kas ir pašsaprotami. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas noteikti ir daļa no augstāka bezdarba līmeņa izskaidrojuma citu tautību starpā. Iespējams, ka te ir arī ekonomiskās ģeogrāfijas ietekme. Taču tas ir tikai minējums, jo cilvēki, kuru dzimtā valoda ir krievu, lielā skaitā dzīvo gan Latvijas bagātākajā reģionā, gan visnabadzīgākajā, tātad te ir pretējas ietekmes,” uzsver ekonomists.
Lasiet arī: Vai Dons bija pēdējais? Saeimā iesniegs aicinājumu pārtraukt Latvijas dalību Eirovīzijā
