Vēl divus vai trīs mēnešus inflācija būs nemainīgi augsta, savukārt pēc tam gada inflācijas rādītājs strauji samazināsies un nākamā gada beigās varētu būt tuvu nullei, stāsta Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
Šī gada novembrī vidējā gada inflācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem bija 21,8%, savukārt mēneša griezumā patēriņa cenas vēl auga, tās novembrī bija par 1,1% augstākas nekā oktobrī.
Kā stāsta Strautiņš, ja līdz šim dzīves dārdzības celšanā līdzīgi «grēkoja» trīs izmaksu posteņi – pārtika, mājoklis un transports –, tad pašlaik pēdējā nozīme strauji samazinās.
Enerģijas biržas cenu kritums transporta izmaksās atspoguļojas visstraujāk, mājokļos patērētās enerģijas cenās ir lielāka inerce, kā arī joprojām slikti funkcionējošā Eiropas gāzes tirgus ietekme, akcentē Strautiņš. Starpība starp mēneša inflāciju un tās vēsturisko normu oktobrī strauji samazinājās, bet novembrī atkal pieauga. Kā norāda Strautiņš, pārtikas un mājokļa izmaksu ietekme novembrī bija vienāda, veidojot 15 procentpunktus jeb vairāk nekā divas trešdaļas kopējā cenu kāpuma.
«Tikmēr pāri pasaulei jau veļas ražošanas izmaksu krituma vilnis. Pēdējā mēneša laikā tas ir lavīnveidīgi pastiprinājies,» norāda Strautiņš, piebilstot, ka viens iemesls tam ir dabiska tirgu reakcija uz pārmērībām – pie augstām cenām piedāvājums aug, pieprasījums samazinās.
Savukārt cits iemesls ir ne tik patīkams – pasaules ekonomika slīd recesijā.
S&P GSCI izejvielu indekss eiro izteiksmē mēneša laikā kļuvis par 14,4% lētāks, bet Freightos Global konteineru indekss sarucis par 24,8%. Tērauda tirgus tā produktu daudzveidības dēļ izejvielu indeksos neatspoguļojas, arī reti pavīd mediju virsrakstos, taču šī pasaules ekonomikai īpaši svarīgā metāla cena ir pilnībā normalizējusies, atgriežoties 2020.gada beigu līmenī, atsevišķu produktu cenām pret pērnā gada rudens līmeni samazinoties pat vairāk nekā uz pusi. Caur iekārtu, transportlīdzekļu un celtniecības izmaksām šo cenu ietekme sasniedz visdažādākos patēriņa groza nodalījumus, norāda Strautiņš.
Viņš arī akcentē, ka pasaules rūpniecībai izšķiroši svarīgu preču un pakalpojumu cenas burtiski eksplodēja jau laikā, kad Latvijā vēl bija patēriņa cenu deflācija, kas turpinājās līdz 2021.gada februārim. «Šobrīd šie patērētāju acīm slēptie pasaules ekonomikas mašīnas mezgli, kas bija inflācijas zemestrīces epicentrs, rada pretēju – deflācijas – enerģiju, kuras viļņi jau veļas pircēju maku virzienā,» stāsta ekonomists.
«Inflāciju šobrīd var salīdzināt ar koku, kas no ārpuses izskatās varens un nesatricināms, taču tā vidus jau ir caurs.»
Tāpat Strautiņš norāda, ka reālajam IKP šogad augot apmēram par 2%, iedzīvotāju algu pirktspēja ir kritusies apmēram par desmito daļu, bet uzņēmumu peļņa ir pieaugusi.
«Acīmredzot straujo pārmaiņu jūklī patērētāji ir pieņēmuši cenu palielinājumus nekritiski, iepriekšējās cenu stabilitātes desmitgades laikā prātos izveidojušies priekšstati par saprātīgām izmaksām ir salauzti,» akcentē ekonomists, piebilstot, ka šobrīd ir īstais brīdis tos sākt atjaunot.
Pret inflāciju var cīnīties ļoti dažādi, piemēram, papildinot ēdienu gatavošanas prasmju klāstu un esot gataviem mainīt izvēles jau veikalā, atkarībā no pieejamo produktu cenu saprātīguma, uzsver Strautiņš, norādot, ka visiem patērētājiem draudzīgi šūpojot jau «izkurtējušo inflācijas koku», kādā brīdī atskanēs skaļš krakšķis.
Lasiet arī: Novembrī gada inflācija Latvijā – 21,8%
