Gadījumā, ja valsts pilnībā kontrolēs tehnoloģiju uzņēmumus SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) un SIA “Tet”, pastāv risks izkropļot telekomunikāciju tirgu, aģentūrai LETA norādīja mobilo sakaru operatora SIA “Tele2” vadītājs Valdis Vancovičs.
Viņš norāda, ka šobrīd nav skaidrs, kāds ir valdības stratēģiskais mērķis, iegūstot pilnīgu kontroli pār LMT un “Tet”. Tāpat Vancovičs norāda, ka Eiropā ir aptuveni 10 piemēri, kur valstij pieder vairākums kādā no telekomunikāciju uzņēmumiem. Vienlaikus Latvijas valsts jau šobrīd ir vairākuma akcionārs abos uzņēmumos un katru gadu saņem ievērojamas dividendes.
“Kas tieši mainīsies uzņēmumu darbībā? Vai tiešām valsts budžetam ir izdevīgāk uzņemties simtiem miljonu aizņēmuma atmaksas slogu, nevis turpināt saņemt dividendes? Vai būtiskāks labu rezultātu priekšnosacījums ir akcionāru sastāvs, vai tomēr uzņēmumu vadības profesionalitāte,” vaicā Vancovičs.
Viņš uzsver, ka ir saprotama valsts vēlme stiprināt aizsardzības jomu, bet tādā gadījumā ir jāizvēlas paši efektīvākie līdzekļi valsts drošības stiprināšanai, un viens no tādiem ir ārvalstu investoru piesaiste lielajiem uzņēmumiem, kas veicina investoru pārstāvēto valstu interesi par Latvijas drošību.
Vienlaikus, raugoties no nozares perspektīvas, būtiskākais ir saglabāt brīvu un reālu konkurenci telekomunikāciju tirgū.
“Pastāv nopietns risks, ka tā var tikt izkropļota, rīkojoties neprofesionāli vai politizēti ar iegūto kontroli pār minētajiem uzņēmumiem un to infrastruktūru,” min Vancovičs.
Viņš norāda, ka tā rezultātā ciestu iedzīvotāji un uzņēmumi, kas pašreizējās konkurences apstākļos var baudīt labus mobilo sakaru pakalpojumus par labām cenām.
Jau ziņots, ka “Tet” un LMT daļu pilnīgā izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas “Telia” tiks iesaistīti valstij piederošie uzņēmumi AS “Latvenergo” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), otrdien nolēmusi valdība.
Līdz šim sarunas ar “Telia” par LMT un “Tet” nākotni veda Ekonomikas ministrijas pārstāvji, bet tagad piedāvājumu par daļu izpirkšanu pilnvaroti izteiks valstij pilnībā piederošie “Latvenergo” un LVRTC.
Nav gan zināms, vai “Telia” piekritīs piedāvājumam.
Par darījuma summu ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) solīja informēt tuvākajā laikā, jo esot jāievēro zināms process, bet tā būšot tirgus cenai atbilstoša.
Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka darījuma vērtība varētu būt vairāki simti miljoni eiro līdz pat pusmiljardam eiro.
Valainis sacīja, ka tiks arī meklēts starptautisks finanšu investors, un šo procesu plānots sākt no rītdienas. Tāpat arī nākotnē tiks strādāts pie tā, lai uzņēmumi tiktu kotēti biržā.
“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste cer, ka darījumu izdosies pabeigt gada laikā.
Valainis skaidroja, ka valdība otrdien pieņēmusi konceptuālu lēmumu par to, kā virzīsies tālāk attiecībās ar “Telia” un kā notiks Latvijas lielāko telekomunikāciju uzņēmumu tālāka attīstība.
“Mūsu mērķis ir padarīt uzņēmumus eksportspējīgākus un uz valstij izdevīgākiem nosacījumiem,” sacīja Valainis, uzsverot, ka “Tet” un LMT ir strādājuši ļoti labi, bet to vēsturiskais modelis ir kavējis uzņēmumu attīstību.
Nākotnes redzējums valstij un “Telia” bijis atšķirīgs – ja Latvijas puse redz attīstību tehnoloģiju virzienā un eksportā, tad “Telia” vairāk fokusējās uz vietējo tirgu un telekomunikācijām, uzvēra Valainis.
Pēc Valaiņa teiktā, arī citās pasaules valstīs enerģētikas un telekomunikāciju uzņēmumi veido kopīgas alianses, kopuzņēmumos apvienojot kompetences.
Vienlaikus par uzņēmumu apvienošanu runāt esot pāragri.
Jau ziņots, ka sarunās starp Latvijas valsti un “Telia” iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti – no “Tet” un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no “Telia” pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.
Savulaik tika izveidota sarežģīta “Tet” un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un “Telia” – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.
Valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”) personā pieder 51% “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” – 49% “Tet” daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder “Telia” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, 28% – Latvijas valstij caur LVRTC un “Possessor” (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder “Tet”.
Tas teorētiski nozīmē, ka ar “Tet” starpniecību “Telia” īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts – 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums “Tet”. Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.
“Telia” sākotnēji piedāvāja scenāriju, kura rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem – valstij un “Telia” – piederētu pa 50% LMT, kas pirms tam būtu iegādājies “Tet” telekomunikāciju biznesu. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri.
Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.
Gatavību finansiāli iesaistīties “Tet” vai tā aktīvu – optiskā tīkla infrastruktūras – izpirkšanā iepriekš pauda LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties “Tet” klientu portfeli. Savukārt “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka “Tet” varētu iegādāties LMT daļas.
Iepriekš neoficiāli izskanēja, ka “Latvenergo” varētu būt viens no uzņēmumiem, ar kura starpniecību notiktu šis darījums, jo valdība nebija gatava LMT un “Tet” izpirkšanā ieguldīt valsts budžeta līdzekļus.