Aizsardzības izdevumu palielināšana nodrošina NATO aizsardzības plānu īstenošanu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura piedalās NATO samitā Nīderlandē, Hāgā.
Viņa atzīmēja, ka šodien samitā notiks NATO dalībvalstu līderu tikšanās, kur tiks skatīti vairāki jautājumi. Tāpat dalībvalstis gaidīs ASV prezidenta Donalda Trampa vērtējumu, savukārt ap plkst.14 pēc Latvijas laika būs zināms, vai ir pieņemta kopīgā deklarācija. Tā šoreiz būšot vienas lappuses garumā.
Ārlietu ministre uzsvēra, ka pirms deklarācijas pieņemšanas, par to nevar publiski runāt, taču var sagaidīt, ka būs spēcīgs apstiprinājums tam, ka ir jāpalielina aizsardzības izdevumi. Braže akcentēja, ka nepietiek ar to, ka, piemēram, Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Polija atvēlēs 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai. Viņa akcentēja, ka vajadzīgs, lai visi sabiedrotie palielina izdevumus aizsardzībai. Tas nepieciešams kopīgo spēju sagādei, lai varētu īstenot NATO aizsardzības plānu, viņa uzsvēra.
NATO samita pirmajā dienā NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pieminēja, ka deklarācijā ir runa arī par atbalstu Ukrainai. Braže klāstīja, ka deklarācija no sākuma ir jāpieņem, bet patlaban tās projekts paredz “tēraudcietu” kolektīvās aizsardzības apliecinājumu, tā saucamo 5.pantu, gan arī apliecinājumu par draudiem, kurus rada un turpinās radīt Krievija. Tāpat projekts iekļauj jautājumu par aizsardzības izdevumu palielināšanu un atbalsta turpināšanu Ukrainai.
“Mēs esam spēcīgākā militāri politiskā aizsardzības alianse, kāda ir bijusi. Tas, ka patlaban ir apņemšanās palielināt savas spējas, nozīmē, ka Eiropas un Kanādas sabiedrotie sasniegs 80% līmeni no visiem NATO aizsardzības izdevumiem. Tas notiks pirmo reizi un ir pilnīgi skaidrs pozitīvi vērtējums,” teica ārlietu ministre.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess iepriekš paziņoja, ka jaunais mērķrādītājs – 5% no IKP uz Spāniju netiks attiecināts.
Viņš skaidroja, ka Spānijas saistības būs atvēlēt aizsardzībai 2,1% no IKP. Aicināta komentēt šo jautājumu, Braže norādīja, ka visi sabiedrotie ir apņēmusies virzīties uz to, lai “cietajiem aizsardzības izdevumiem” atvēlētu 3,5% no IKP, bet vēl vismaz 1,5% novirzāmi ar aizsardzību saistītiem izdevumiem.
“Nav noteikts, ka nevar tērēt vairāk. [..] Ar aizsardzību saistītie izdevumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu plānu īstenošanu. Tas ietver gan divējāda lietojuma tehnoloģijas, gan civilo daļu. Tā nav roku sasiešana, tieši otrādi – valstis dara to, kas tām ir jādara. Visām alianses dalībvalstīm ir savu spēju mērķi, katrai valstij būs jāizpilda plāns un notiks arī ikgadēja vērtēšana,” teica Braže.
Viņas ieskatā ir svarīgi, lai visu sabiedroto aizsardzības industrija spēj saražot vajadzīgo, piemēram, ja ir vajadzīga pretgaisa aizsardzība, ir nepieciešamas ne tikai iegādāties iekārtas, bet ir vajadzīgas arī pretgaisa aizsardzības raķetes, munīcija.
Ārlietu ministre klāstīja, ka tas prasa laiku un līdzekļus, arī lielu iesaisti no citiem sektoriem – lidlauki, ceļi, tilti, kas spēj pārvest smago tehniku. Braže atzīmēja, ka tā ir vesela rinda ne tikai tīri militāru izdevumu. Tāpat viņa pieminēja, ka šie ieguldījumi nonāk atpakaļ ekonomikā. Pēc ministres paustā, sabiedrotie skaidri pateikuši, ka lielākā daļa mūsdienu tehnoloģiju ir divējāda lietojuma tehnoloģijas. Tas, savukārt, paredz zinātniski tehniskos un akadēmiskos sasniegumus, pētnieku iesaisti un atklājumus.
Viņa piebilda, ka pielāgošanās situācijai Ukrainā notika ātri un viņi ir paveikuši iepriekš neiedomājamas lietas. Braže teica, ka tā ir arī mācību pārņemšana no Ukrainas pieredzes un tas ir jāizdara.
LETA jau rakstīja, Hāgā šodien norit NATO samita noslēdzošā diena. Kā liecina informācija NATO un NATO samita Nīderlandē tīmekļvietnēs, augsta līmeņa pasākuma uzmanības centrā būs aizsardzība, transatlantiskā sadarbība un atbalsts Ukrainai.
Patlaban apstiprinātās tēmas ir NATO atturēšanas un aizsardzības stiprināšana, taisnīga transatlantiskā resursu dalīšana, ilgtermiņa atbalsta stratēģija Ukrainai, sabiedrības noturība pret hibrīddraudiem, sadarbība ar rūpniecību un tehnoloģiju inovāciju sektoru.
Nīderlandē NATO samits notiks pirmo reizi alianses vēsturē un plānots, ka tajā piedalīsies vairāk nekā 45 valstu augstākās amatpersonas – valstu līderi, ārlietu un aizsardzības ministri. Samitu vadīs NATO ģenerālsekretārs Rite.