Tehnoloģiju uzņēmums SIA “Tet” līdz 2030.gadam cer sasniegt uzņēmuma vērtību, kas ir lielāka par vienu miljardu eiro, ceturtdien pasākumā “Tet vīzija 2030” sacīja “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.
Tatarčuks norādīja, ka “Tet” ir izstrādājis astoņus attīstības virzienus, kas palīdzēs šo ambīciju – kļūt par “vienradzi” līdz 2030.gadam – pārvērst realitātē.
Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka jau pašreiz notiek pārmaiņas, un pauda cerību, ka Zviedrijas uzņēmuma “Telia Company” (“Telia”) parakstītais saprašanās memorands ar Latviju, AS “Latvenergo” un VAS “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) par visu tai piederošo “Tet” un SIA “Latvijas mobilais telefons” akciju pārdošanu būs grūdiens plašākai uzņēmuma attīstībai.
Pēc Tatarčuka teiktā, “Tet” no sakaru uzņēmuma kļuvis par diversificētu daudznozaru uzņēmumu.
Biržas “Nasdaq Riga” un “Prudentia” veidotais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu “Top101” liecina, ka “Tet” vērtība 2024.gadā bijusi 380,62 miljoni eiro, 2023.gadā – 429,32 miljoni eiro, 2022.gadā – 452,81 miljons eiro, bet 2021.gadā uzņēmuma vērtība bija 438,06 miljoni eiro.
“Tet” komercdirektors un valdes loceklis Edgars Grandāns pasākumā sacīja, ka viens no “Tet” darbības virzieniem arī nākotnē būs datu centri.
Viņš uzsvēra, ka pieprasījums pēc datiem aug eksponenciāli, un pašreiz tiek patērēts divas reizes vairāk datu, nekā pirms Covid-19 pandēmijas.
“Tet” pašreiz ir seši datu centri, un drīzumā norisināsies spāru svētki uzņēmuma septītajam datu centram “DC7”, kas atrodas Salaspilī.
Grandāns norādīja, ka katru gadu “Tet” datu centru apgrozījums aug par aptuveni 15%, un pašreiz eksports veido 62% no “Tet” datu centru apgrozījuma.
Tāpat “Tet” turpināšot veidot noturīgākus pieslēgumus ar pasauli, piemēram, attīstot 5G infrastruktūru automaģistrālē “Via Baltica”. Plānots arī testēt optisko infrastruktūru, lai nodrošinātu datu analītiku autoceļiem.
“Tet” galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins akcentēja “Tet” darbības virzienu kiberdrošības jomā. Viņš sacīja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā kiberincidentu apjoms Latvijā ir palielinājies par 40%. Tostarp uzbrukumi valsts iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai pieauguši četras reizes.
Ņikitins sacīja, ka IT drošība ir komplekss pasākumu kopums, un “Tet” strādā pie tīkla aizsardzības nākotnes piekļuves atteices jeb DDoS uzbrukumu gadījumā.
Viņš norādīja, ka tiek strādāts pie kapacitātes un tīkla noturības audzēšanas, aizsardzības nodrošināšanas visos tīkla līmeņos, kā arī tiek veidoti mākslīgajā intelektā (MI) balstīti aizsardzības algoritmi. Tāpat nākotnes izaicinājumiem esot nepieciešamas augstāka līmeņa aizsardzības sistēmas, kas balstītas kvantu algoritmos. “Tet” līdz šim īstenojis vairākus kvantu tehnoloģijās balstītus testus.
Tāpat “Tet” strādā arī pie valsts drošības uzlabošanas, tostarp piedaloties kiberaizsardzības mācībās “Locked Shields 2025”, kā arī plānojot piedalīties šo mācību organizēšanā 2026.gadā.
Ņikitins sacīja, ka “Tet” arī aktīvi strādā pie dažādiem mākslīgā intelekta risinājumiem – pašreiz “Tet” ir izstrādājis 25 dažādus mākslīgā intelekta risinājumus.
Uzņēmums sāks piedāvāt “Tet GPT” pakalpojumu, kas ir mākslīgā intelekta palīgs biznesam. “Tet GPT” izveidots uzņēmuma iekšējās datu drošības dēļ un turpmāk plānots to piedāvāt arī “Tet” klientiem.
“Tet” Pētniecības un biznesa izaugsmes nodaļas vadītāja Guna Soloveja sacīja, ka pēdējo 10 gadu laikā “Tet” attīstībā investējis 300 miljonus eiro.
Savukārt “Tet” mārketinga un korporatīvās komunikācijas dienesta direktore Inese Kalveite teica, ka “Tet” turpinās atbalstīt iniciatīvas, kas veicina bērnu izaugsmi, izglītību un labklājību. Tāpat kompānija turpinās ieguldīt jaunajā kino Latvijā, kā arī atbalstīšot cilvēkus, kas nes Latvijas vārdu pasaulē.
Jau ziņots, ka “Tet” koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 321,365 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 63,2% un bija 18,027 miljoni eiro. Vienlaikus pašas “Tet” apgrozījums pērn bija 185,389 miljoni eiro, kas ir par 1% mazāk nekā 2023.gadā, kamēr uzņēmuma peļņa saruka par 35,3% un bija 12,288 miljoni eiro.
“Tet” pieder valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” personā (51%) un Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas “Telia Company” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” (49%).
Šogad jūlija vidū “Telia” parakstīja saprašanās memorandu ar Latviju, “Latvenergo” un LVRTC par visu tai piederošo “Tet” un LMT akciju pārdošanu.
Pušu mērķis ir parakstīt galīgo vienošanos līdz 2025.gada beigām, un plānots, ka darījums tiks pabeigts 2026.gada pirmajā pusgadā.
Pēc “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Čakstes teiktā, konkrētākas darījuma detaļas varētu būt zināmas pusgada laikā. Iesaistītās puses veiks padziļināto izpēti jeb tā dēvēto “due diligence”, kā arī citus sagatavošanās darbus, lai izvērtētu darījuma iespējamību.
Iespējamā darījuma rezultātā “Latvenergo” un LVRTC kopā ar “Possessor” un starptautisku investoru iegūtu pilnīgu kontroli abos telekomunikāciju uzņēmumos. Katram no četriem īpašniekiem varētu piederēt pa 25% daļu.
Lai to paveiktu, paredzēts piesaistīt starptautisku investoru ar būtisku pieredzi tehnoloģiju jomā.