ASV amatpersonas plāno otrdienas tikšanos ar Ukrainas delegāciju Saūda Arābijā daļēji izmantot, lai noskaidrotu, vai Ukraina ir gatava piekāpies Krievijai, lai izbeigtu karu, norāda divas ASV amatpersonas, pirmdien, 10.martā, ziņo “Reuters”.
ASV delegācija arī vēros, vai ukraiņi nopietni vēlas uzlabot attiecības ar Trampa administrāciju pēc tam, kad pagājušajā mēnesī prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās izvērsās strīdā, sacīja viena no amatpersonām.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio), nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs (Mike Waltz) un Trampa sūtnis Tuvajos Austrumos Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff) dosies uz Džidu, lai piedalītos divpusējās sarunās ar Ukrainas amatpersonām, kuras vadīs Andrijs Jermaks, Zelenska padomnieks.
“Nevar pateikt: “Es gribu mieru”, bet “atsakos no jebkādiem kompromisiem”,” par gaidāmajām sarunām sacīja viena no ASV amatpersonām.
“Mēs vēlamies saprast, vai ukraiņi ir ieinteresēti ne tikai mierā, bet reālā mierā,” sacīja otra amatpersona. “Ja viņus interesē tikai 2014. vai 2022.gada robežas, tas par kaut ko liecina.”
Tramps pauda optimismu par sarunām. “Es uzskatu, ka šonedēļ mēs panāksim lielu progresu,” viņš sacīja žurnālistiem.
Zelenskis savā nakts video uzrunā sacīja, ka viņš pirmdien dosies uz Saūda Arābiju, lai “turpinātu strādāt miera labā”.
Viņš piebilda, ka cer, ka viņa komandas un ASV amatpersonu sarunas dos rezultātus.
“Tas attiecas gan uz tuvināšanos mieram, gan uz atbalsta turpināšanu,” sacīja Zelenskis.
Tramps pēdējās nedēļās ir paudis neapmierinātību ar Ukrainu, sakot, ka valstij trūkst karavīru un resursu un ka tai ātri jāsēžas pie sarunu galda ar Krieviju.
Viņa administrācija ir arī pārtraukusi ieroču sūtījumus, un izlūkdatu apmaiņu, apsūdzot ukraiņus, ka tie nav pietiekami atvērti potenciālajam mieram.
Tramps svētdien sacīja, ka ASV drīzumā varētu atsākt izlūkdatu apmaiņu.
Kritiķi apgalvo, ka Trampa soļi draud pagarināt karu, nostiprinot Krievijas pozīcijas un tādējādi mazinot valsts vēlmi nolikt ieročus un noslēgt taisnīgu miera līgumu.
Krievijas karaspēks lēni, bet stabili virzās uz priekšu Ukrainas austrumos, bet tūkstošiem ukraiņu karavīru, kas iebruka Krievijas Kurskas reģionā, ir gandrīz ielenkti.
Nacionālās drošības padomes preses pārstāvis Braiens Hjūzs (Brian Hughes) sacīja, ka Zelenskis pēc saspringtās tikšanās ar Trampu ir panācis progresu attiecību atjaunošanā ar ASV, norādot uz Trampa komentāriem par vēstules saņemšanu no Zelenska viņa nesenajā uzrunā Kongresā.
Hjūzs piebilda, ka gaidāmā tikšanās Saūda Arābijā varētu dot turpmāku progresu ceļā uz kara izbeigšanu.
Tuvo Austrumu sūtnis Vitkofs šīs nedēļas sākumā publiski paziņoja, ka viņš cer, ka sarunās tiks apspriests “ietvars” potenciālam pamieram un miera līgumam.
Vienlaikus Džidā tiks risināts ASV un Ukrainas derīgo izrakteņu līgums, kurā Kijiva vēlas iekļaut ASV drošības garantijas apmaiņā pret piekļuvi derīgajiem izrakteņiem Ukrainā. Pēc abu valstu līderu strīda Baltajā namā vienošanās netika parakstīta, taču abas valstis ir paudušas vēlmi to parakstīt.
Tramps svētdien sacīja, ka viņš tic, ka Ukraina piekritīs to parakstīt, taču viņš vēlas, lai Zelenska valdība parāda, ka tā patiešām vēlas mieru.
“Viņi parakstīs vienošanos par minerāliem, bet es vēlos, lai viņi vēlas mieru… Viņi to nav parādījuši tādā mērā, kādā viņiem tas būtu jādara,” viņš sacīja.
Lasiet arī: Tramps nosauc savas prasības Ukrainai, tostarp iespējamu Zelenska atkāpšanos
