Partiju apvienības Jaunā vienotība (JV) premjera amata kandidātam, pašreizējam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam nebūs problēmu izveidot valdību arī 14.Saeimas sasaukumā, un nav īpaši svarīgi, no cik partijām tā sastāvēs, tomēr pēc pusgada vai gada pie varas esošo politisko spēku iekšienē var sākties konflikti un pat šķelšanās, intervijā laikrakstam Diena prognozē polittehnologs Dans Titavs.
Viņaprāt, to, ka pati JV nemaz nav tik vienota, apliecina jau svētdienas, 2.oktobra, valdes sēdē pieņemtais lēmums par Saeimā neievēlētu deputātu nevirzīšanu uz ministru amatiem, kas faktiski ir sitiens pašreizējam JV finanšu ministram Jānim Reiram. Titavs šajā lēmumā saskata mērošanos ar spēkiem starp JV veidojošajiem flangiem – bijušā “Jaunā laika” (JL) spārnu, bijušās Zatlera reformu partijas biedriem un liberāļu spārnu jeb «Meierovica lietussargiem».
Polittehnologs paredz, ka tik lielas frakcijas «savākšana» Saeimā būs ļoti sarežģīts uzdevums.
«Es nevaru iedomāties kādu, kurš spēs savākt JV 26 cilvēku frakciju, – tur nav tādas autoritātes. Tas ir pārāk sarežģīti izdarāms.»
«Vadīt frakciju ar astoņiem deputātiem, kā šobrīd, un 26 deputātiem ir absolūti atšķirīgs lielums. Un tajā brīdī, kad no jauna ievēlētie sapratīs lietas, sapratīs sava deputāta mandāta svaru, iestāsies tas, ko sauc «apetīte nāk ēdot». Nevajag domāt, ka JV ir ļoti, ļoti vienota, tur ir dažādi spārni,» sacīja Titavs.
«Pašreizējā brīdī ir uzvarējis nosacītais Zatlera spārns un Reirs, Krišjānis [Kariņš], [Ainars] Latkovskis un citi vecie ir zaudējuši. Bet tas jau nenozīmē, ka cīņa ir beigusies,» piebilst eksperts.
Viņaprāt, JV līderim Kariņam tagad nebūs nekādu problēmu izveidot valdību ar Apvienoto sarakstu (AS) un Nacionālo apvienību (NA), un tas, vai tur būs arī Progresīvie, ir mēneša jautājums, kas nemaz nav izšķirošs.
«JV ir visam gatava, tur ir vēlēšanu uzvaras eiforija un tā tālāk, pašreiz amati visu atrisinās, tur nav problēmas,» sacīja Titavs.
«Problēma būs pēc pusgada, kad būs jādomā par Valsts prezidenta vēlēšanām un kad būs jāspēj noturēt kopā koalīciju.»
«Tagad viss būs kārtībā. Būs Kariņa valdība, JV būs seši septiņi ministri, būs NA un AS, kas katrs saņems pa divām trim ministrijām, un viss. Bet pēc pusgada sāksies jezga,” paredz Titavs.
Polittehnologs domā, ka pēc laika iekšējas ķildas sāksies arī starp AS deputātiem, tās frakcija saruks un sāks dalīties. Viņš atgādina, ka savulaik arī Einara Repšes JL dabūja 26 vietas Saeimā, un šo pārsvaru valdības veidošanas procesā nevarēja ignorēt, tomēr vēlāk, kad uzvaras eiforija pagaisa, valdība izjuka.
«Ne velti toreiz [Andris] Šķēle un [Ainārs] Šlesers nolēma: «Eh, lai vada, pēc gada mēs viņu nometīsim!», – un to viņi arī izdarīja.»
Titavs arī pauž viedokli, ka Valsts prezidents Egils Levits vēlas plašāku koalīciju tikai tāpēc, lai nodrošinātu sevis pārvēlēšanu amatā nākamgad.
«Vienīgais, kam vajag palīdzēt, tas ir Levits pats. Viņam vajag palīdzēt kļūt par nākamo prezidentu. Kāpēc es saku, ka Levita spēle ir vienkārša un muļķīga, jo [AS līderis Uldis] Pīlēns pats grib kļūt par prezidentu,» ar savām domām dalās Titavs.
«Grib kļūt par prezidentu, lai neko nedarītu, jo Pīlēns domā, ka prezidenta amats ir karaļa līmeņa amats, kurā viņš varētu visus regulēt.»
BNN jau iepriekš ziņoja, ka 14.Saeimā ievēlēti septiņi politiskie spēki – Jaunā vienotība (JV) – 26 mandāti, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 16 mandāti, Apvienotais saraksts (AS) – 15 mandāti, Nacionālā apvienība (NA) – 13 mandāti, Stabilitātei! (S!) – 11 mandāti, Latvija pirmajā vietā (LPV) – 9 mandāti un Progresīvie (P) – 10 mandāti.
Tāpat iepriekš ziņots, ka Valsts prezidents pilnvarojis Jaunās vienotības pārstāvi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sākt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.
Kā atzinis pats Kariņš, Jaunā vienotība veiks sarunas tikai ar tām partijām, kuru ģeopolitiskais kurss ir virzīts uz turpmāku Latvijas atrašanos ES un NATO valstu saimē. Šobrīd sarunas par potenciālās koalīcijas veidošanu notiek ar Apvienoto sarakstu, Nacionālo apvienību un Progresīvajiem.
