Franču zemnieki protestējot bloķējuši ceļus, kas ved Parīzē, un tas licis Francijai lemt balsot pret brīvās tirdzniecības līgumu, ko Eiropas Savienība bija plānojusi noslēgt ar Dienvidamerikas valstīm, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Bailēs, ka līgums ar tā sauktajām Mercosur valstīm (Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja) pārpludinās Eiropu ar lētas pārtikas importu, Francijas labējā spārna zemnieki aicinājuši uz protestiem Parīzē.
Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) paziņojis, ka Francija, par spīti Eiropas Komisijas dotajiem solījumiem aizsargāt vietējos zemniekus, 9.janvārī balsos pret brīvās tirdzniecības līgumu ar Dienvidameriku. Tiesa, Makrons piebilda, ka līgums nav stāsta beigas, un viņš turpināšot cīnīties par EK solījumu īstenošanu.
Arī Īrija balsos pret līgumu ar Mercosur. Tomēr, tā kā EK ir panākusi Itālijas atbalstu, līgums visticamāk tiks noslēgts. Brīvās tirdzniecības līgums ar Dienvidameriku, kuru atbalsta Vācija un Spānija, Francijas valdībai kļuvis par politisku “karsto kartupeli.” Francijā martā gaidāmas pašvaldību vēlēšanas, un aptaujas rāda, ka virsroku gūst labējie spēki.
Francijas zemkopības ministre Annija Ženevāra (Annie Genevard) 8.janvārī uzsvēra, ka
pat tad, ja ES līgumu noslēgs, Francija Eiropas Parlamentā turpinās pret to iestāties.
Lai līgums stātos spēkā, nepieciešama arī EP piekrišana.
EK šonedēļ rosināja padarīt bloka zemniekiem pieejamu finansējumu 45 miljardu eiro apmērā turpmāko septiņu gadu laikā, un piekrita samazināt importa nodokļus noteiktiem mēslojuma veidiem, tādējādi cerot iegūt to valstu atbalstu, kuras bija skeptiskas par brīvās tirdzniecības līgumu ar Dienvidameriku.
Papildus potenciālajam līgumam ar Mercosur, zemnieki protestēja arī pret augstajām izmaksām un pārspīlētiem vietējiem noteikumiem. To vidū ir arī valdības pieņemtā prasība nokaut govju ganāmpulkus pēc nodulārā dermatīta (ļoti lipīga liellopu ādas slimība) konstatēšanas. Labējo zemnieku apvienības loceklis Stefans Peletjērs (Stephane Pelletier), stāvot pie Eifeļa torņa, “Reuters” sacīja, ka zemnieku izjūtas svārstās starp aizvainojumu un izmisumu.
Lai iekļūtu Parīzē, zemnieki ar spēku šķērsoja policijas posteņus, un vēl pirms gaismas sapulcējās pie Francijas parlamenta. Desmitiem traktoru rīta sastrēgumstundās nobloķēja galvenās šosejas, radot sastrēgumus 150 kilometru garumā.
Lasiet arī: Ražotājcenas Latvijā aug pretēji ES vidējai tendencei