Zinātnieki visā pasaulē pošas Nobela prēmijas ceremonijai, bet tikmēr viena no balvas piešķiršanas komitejām ieskandinājusi trauksmes zvanus, brīdinot, ka ASV un citviet ir apdraudēta akadēmiskā brīvība, vēsta ziņu aģentūra “Reuters.”
ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) jau ieviesis un ierosinājis virkni mēru, kas, pēc kritiķu teiktā, traucēs izglītībai un zinātniskajai pētniecībai. Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas veceprezidente Ilva Engstroma (Ylva Engstrom) norādīja, ka Trampa administrācijas ieviestās pārmaiņas ir neprātīgas. Viņa “Reuters” sacīja, ka tās gan īstermiņā, gan ilgtermiņā var nest dramatiskas sekas: “Akadēmiskā brīvība ir viens no demokrātijas pīlāriem.”
Nobela prēmijas, ko daudzi uzskata par vienu no prestižākajām zinātnes balvām pasaulē, tiks izziņotas nākamnedēļ, un to pasniegšanu ievadīs prēmijas medicīnā vai fizioloģijā, un nedēļu vēlāk apbalvošana noslēgsies ar prēmijas pasniegšanu ekonomikā.
Balvu pasniegšanu iedibināja zviedrs, dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (Alfred Nobel), un tās tiek pasniegtas arī par īpašiem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, literatūrā un miera veicināšanā. Tramps vairākkārt sacījis, ka ir pelnījis Nobela Miera prēmiju, lai gan eksperti norāda, ka tāda iespēja ir ļoti maza.
Tramps rosinājis samazināt budžetu Nacionālajam Veselības institūtam, kas ir pasaulē lielākais biomedicīnas pētījumu finansētājs. Tāpat viņš vēlas izformēt Izglītības ministriju, lai mazinātu federālās valdības iesaisti izglītības jomā, un dotu katram štatam lielāku rīcības brīvību. Viņa administrācija norādījusi, ka finansējuma sadalē vēlas dot priekšroku programmām, kas pievēršas “patriotiskajai izglītībai,” un pieprasījusi, lai skolas samazina starptautisko studentu skaitu. Engstroma sacīja, ka
tas ievērojami ierobežos to, ko amerikāņu zinātnieki var un drīkst darīt, ko viņi drīkst publicēt
un kādiem pētījumiem saņem finansiālo atbalstu.
Baltais nams e-pasta vēstulē komentējis, ka ASV ir lielākās zinātniskās pētniecības finansētājas pasaulē. Administrācijas veiktais budžeta samazinājums ir vērsts uz to, lai mazinātu līdzekļu izniekošanu, krāpšanos un finansējuma ļaunprātīgu izmantošanu, un stiprināšot amerikāņu pārākumu inovācijās un zinātnē.
ASV prezidenta attiecības ar vairākām prestižām universitātēm ir saasinātas. Starp tām ir arī izglītības institūcijas, kuru akadēmiskasi personāls varētu būt starp šī gada Nobela prēmijas laureātiem. Viņš draudējis atņemt tām finansējumu, un galvenie iemesli ir Palestīnu atbalstošu akciju rīkošana, ārvalstu studentu daudzums un universitāšu pieeja transpersonu jautājumos.
Nobela fonds norādījis, ka, tāpat kā iepriekšējos 124 gadus, pastāv izaicinājumi akadēmiskās brīvības jautājumos, un tas rūpīgi vēro situāciju. Fonds sargājot zināšanas, brīvību, un iespēju zinātniekiem brīvi pētīt, rakstniekiem brīvi rakstīt to, ko viņi vēlas, kā arī miera centienus, kas jāturpina, lai izbeigtu konfliktus visā pasaulē.
Lasiet arī: Demokrāti un republikāņi nespēj vienoties; ASV valsts iestāžu darbs apturēts