ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) ikgadējā uzrunā Kongresam 24.februārī sacīja, ka viņš veicinājis “Amerikas zelta laikmeta” iestāšanos, tā radot veiksmīgu iespaidu par spīti lejupslīdošajiem aptauju rezultātiem un arvien dziļākai vēlētāju neapmierinātībai pirms vidustermiņa vēlēšanām, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Uzklausot republikāņu bažas, ka partija gada nogalē varētu zaudēt vairākumu Kongresā, Tramps pirmo runas stundu pavadīja, stāstot par ekonomiku, un norādot, ka viņš palēninājis inflāciju, līdz rekordrādītājiem paaugstinājis akciju tirgus vērtību, pamatīgi samazinājis nodokļus un panācis medikamentu cenu krišanos. Nav gan skaidrs, vai prezidenta zīmētā rožainā aina nomierinās amerikāņu neapmierinātību par dzīves dārdzību. Tramps centās tajā vainot savu demokrātu priekšgājēju Džo Baidenu (Joe Biden), tomēr vēlētāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji par vainīgo uzskata pašreizējo prezidentu, kurš neesot spējis mazināt izmaksu krīzi pēc tam, kad priekšvēlēšanu kampaņā nenogurstoši par to runājis.
Uzkāpjot uz skatuves, Tramps sacīja, ka amerikāņu nācija ir atgriezusies – lielāka, labāka, bagātāka un spēcīgāka nekā jebkad agrāk. Viņu uzmundrināja republikāņu kongresmeņi, kamēr demokrātu rindās varēja redzēt daudz tukšu krēslu. Daudzi demokrāti bija izvēlējušies ārpusē notiekošos pret Trampu vērstos mītiņus.
Ikgadējā uzruna notika brīdī, kad Trampa prezidentūra nonākusi trauslā punktā. Aptaujas rāda, ka vēlētāji ir vīlušies viņa darbā, pieaug satraukums par situāciju Irānā un prezidenta piemērotājiem ievedmuitas tarifiem, no kuriem ASV Augstākā tiesa lielāko daļu atcēlusi.
Lielāku runas daļu Tramps bija neierasti savaldīgs, un lielākoties pieturējās pie sagatavotajām piezīmēm,
izvairoties no katras prātā ienākušās domas izteikšanas. Tiesa, runājot par imigrācijas jautājumiem, prezidents parādīja kaujiniecisko pusi, apmainoties skaļiem apvainojumiem ar dažiem demokrātu pārstāvjiem.
ASV prezidenta runa ilga apmēram stundu un 47 minūtes, tā kļūstot par garāko prezidenta uzrunu Kongresam.
Lai gan Tramps sacīja, ka inflācija krītas, pārtikas, mājokļu, apdrošināšanas un komunālo pakalpojumu cenas tik un tā ir ievērojami augstākas nekā pirms dažiem gadiem. 20.februārī publiskotie dati liecina, ka pēdējā ceturkšņa laikā ekonomika palēninājusies vairāk nekā tika gaidīts, un inflācija pieaugusi. “Reuters”/”Ipsos” aptauja liecina, ka tikai 36% amerikāņu atbalsta Trampa ekonomikas politiku.
Demokrāti cer novembrī pārņemt abas Kongresa palātas.
ASV prezidents savā uzrunā neapsprieda mākslīgo intelektu, neskatoties uz to, ka tehnoloģijas pašlaik gan ietekmē akciju tirgu, gan rada bažas strādniekiem par draudiem viņu darbam. Tāpat Tramps maz pieskārās ārlietu politikai. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka izbeidzis astoņu karus, kas ir pārspīlējums, bet tikpat kā neminēja karu Ukrainā. Netika pieminēta ne ASV galvenā ekonomiskā konkurente Ķīna, ne Grenlande, ko Tramps solījās pārņemt. Runa arī nesniedza skaidrību par viņa plāniem attiecībā uz Irānu, kad notikumu attīstība liecina, ka Tramps virzās uz militāru konfliktu ar Teherānu. Tramps sacīja, ka viņš dod priekšroku problēmu risināšanai diplomātiskā ceļā, tomēr neatļaus pasaules galvenajai terorisma sponsorētājai iegūt kodolieročus.
Runājot par savu iecienītāko tematu – migrāciju – Tramps izmantoja to pašu retoriku, kas virzīja viņa priekšvēlēšanu kampaņu, tas ir, imigranti ir atbildīgi par vardarbīgu noziegumu skaita pieaugumu, lai gan pētījumi par to neliecina. Aptaujās noskaidrots, ka vairums amerikāņu uzskata – Tramps imigrācijas ierobežošanā gājis par tālu. Mineapolē maskās tērpti federālie aģenti nošāva divus ASV pilsoņus, un tas izraisīja plašus protestus.
Lasiet arī: ASV daļēji evakuē Beirūtas vēstniecības personālu