Aptuveni 42% respondentu, kas piedalījās sešu dienu aptaujā atzinīgi novērtēja Prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) darbību prezidenta amatā, kas ir līdz šim zemākais atbalsta līmenis kopš viņa atgriešanās Baltajā namā. Amerikāņu lielākoties ir nobažījušies par viņa centieniem paplašināt savas pilnvaras, liecina aģentūras “Reuters/Ipsos” veiktās aptaujas rezultāti, kas noslēdzās pirmdien, 22.aprīlī.
Iepriekšējā aptaujā, kas tika veikta trīs nedēļas iepriekš, Trampa darbību pozitīvi vērtēja 43% aptaujāto, bet uzreiz pēc inaugurācijas 20.janvārī – 47%.
Aģentūra atzīmē, ka Trampa reitings joprojām ir augstāks nekā vairums viņa priekšgājēja Džo Baidena (Joe Biden) reitingu, no kuriem zemākais bija 2024.gada oktobrī, kad tas noslīdēja līdz 35%.
Saskaņā ar aģentūras veiktās aptaujas datiem par daudzām tēmām, sākot ar inflāciju un imigrāciju un beidzot ar nodokļiem un tiesiskumu, vairāk amerikāņu neatbalsta Trampa darbību, nekā atbalsta.
Pat par imigrāciju, kur viņam bija vislielākais atbalsts, 45% aptaujāto to atbalstīja, bet 46% neatbalstīja. Aptauja varētu kļūdīties par aptuveni diviem procentpunktiem.
Turklāt 59% cilvēku, tostarp aptuveni trešdaļa republikāņu, norādīja, ka ASV zaudē cieņu visā pasaulē.
Trīs ceturtdaļas cilvēku arī norādīja, ka Trampam nevajadzētu kandidēt uz trešo termiņu, ko viņš ir teicis, ka vēlas darīt, lai gan ASV konstitūcija to nepieļauj. Arī vairākums republikāņu – 53 % – sacīja, ka Trampam nevajadzētu mēģināt kandidēt uz trešo termiņu.
Veiktā aptauja liecina, ka daudzi amerikāņi ir satraukti par viņa darbībām – īpaši par centieniem sodīt universitātes, kas, viņaprāt, ir pārāk liberālas, un par to, ka viņš pats vēlas kļūt par Kenedija centra, kas ir nozīmīgs kultūras centrs Vašingtonā, vadītāju.
Aptuveni 83% no 4 306 aptaujātajiem iedzīvotājiem norādīja, ka ASV prezidentam ir jāievēro federālo tiesu lēmumi, pat ja viņš tiem nepiekrīt. Viens no šādiem tiesas lēmumiem ir par aizdomās turēto Venecuēlas bandas locekļu deportāciju, kuru tiesnesis ir licis pārtraukt, un Trampa administrācijas amatpersonas varētu tikt apsūdzētas noziegumā par tiesneša rīkojuma ignorēšanu, jo īpaši tāpēc, ka deportētajiem nebija iespējas aizstāvēties.
Piecdesmit septiņi procenti respondentu – tostarp trešdaļa republikāņu – nepiekrita apgalvojumam, ka “ASV prezidents var atņemt finansējumu universitātēm, ja nepiekrīt tam, kā universitāte tiek vadīta”.
Tramps, kurš ir apgalvojis, ka universitātes nespēj cīnīties pret antisemītismu, ir iesaldējis milzīgu ASV universitātēm paredzēto federālo finansējumu, tostarp vairāk nekā divus miljardus ASV dolāru Hārvarda universitātei vien.
Līdzīga daļa respondentu – 66% – norādīja, ka neuzskata, ka prezidentam būtu jākontrolē tādas nozīmīgas kultūras iestādes kā nacionālie muzeji un teātri. Pagājušajā mēnesī Tramps deva rīkojumu Smitsona institūtam – plašajam muzeju un pētniecības kompleksam, kas ir galvenā ASV vēstures un kultūras ekspozīcijas vieta – likvidēt “nepiedienīgu” ideoloģiju.
Lasiet arī: Putins saka, ka ir gatavs sākt tiešas miera sarunas ar Ukrainu
