ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) paziņoja, ka pēc pozitīvām ASV un Krievijas amatpersonu sarunām Maskavā otrdien plāno runāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un apspriest kara izbeigšanu Ukrainā, pirmdien, 17.martā, vēsta “Reuters”.
“Es otrdien runāšu ar prezidentu Putinu. Nedēļas nogalē tika paveikts liels darbs,” Tramps sacīja žurnālistiem lidmašīnā “Air Force One” vēlā atpakaļlidojumā no Floridas uz Vašingtonu.
“Mēs vēlamies noskaidrot, vai varam izbeigt šo karu. Varbūt varam, varbūt nevaram, bet es domāju, ka mums ir ļoti labas izredzes,” sacīja Tramps.
Tramps cenšas panākt Putina piekrišanu 30 dienu pamiera priekšlikumam, ko Ukraina un ASV pieņēma pagājušajā nedēļā. Abas puses nedēļas nogalē turpināja veikt smagus gaisa uzlidojumus un Krievija pietuvojās tuvāk tam, lai izspiestu Ukrainas spēkus no vairākus mēnešus ilgā nostiprinājuma Krievijas rietumu Kurskas reģionā.
Jautāts par to, kādas piekāpšanās iespējas tiek apsvērtas pamiera sarunās, Tramps sacīja: “Mēs runāsim par zemi. Mēs runāsim par spēkstacijām.”
“Es domāju, ka abas puses, gan Ukraina, gan Krievija, jau daudz ko no tā ir apspriedušas. Mēs jau par to runājam, sadalot noteiktus aktīvus.”
Tramps ir mainījis ASV politiku, tuvinoties Maskavai, un sacījis, ka ar Ukrainu ir grūtāk sadarboties nekā ar Krieviju. Viņa saspringtā tikšanās ar Ukrainas prezidentu Zelenski pagājušajā mēnesī beidzās ar Ukrainas līdera priekšlaicīgu Baltā nama pamešanu.
Tagad, kad Ukraina ir piekritusi pamieram, uz Krieviju tiek izdarīts spiediens izpildīt Trampa prasības un pārbaudīs ASV prezidenta piekāpīgāko attieksmi pret Putinu, kurš pirms trim gadiem uzsāka Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Plašā intervijā Krievijas plašsaziņas līdzeklim “Izvestija”, kurā netika minēts pamiera priekšlikums, ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško sacīja, ka jebkuram ilgstošam miera līgumam par Ukrainu jāatbilst Maskavas prasībām.
“Mēs pieprasīsim, lai par šī līguma sastāvdaļu kļūtu dzelžainas drošības garantijas,”
Gruško teikto citē “Izvestija”. “Daļai no šīm garantijām vajadzētu būt Ukrainas neitrālam statusam, NATO valstu atteikumam pieņemt Ukrainu aliansē.”
Lielbritānija un Francija ir paziņojušas, ka ir gatavas nosūtīt miera uzturēšanas spēkus, lai uzraudzītu pamieru Ukrainā. Austrālijas premjerministrs Entonijs Albaness (Anthony Albanese) sacīja, ka viņa valsts arī ir tam atvērta.
“Nav svarīgi, ar kādu marķējumu Ukrainas teritorijā tiks izvietoti NATO spēki: vai tie būtu Eiropas Savienības, NATO vai nacionālie spēki,” sacīja Gruško. “Ja viņi tur ieradīsies, tas nozīmē, ka tie ir izvietoti konflikta zonā ar visām no tā izrietošajām sekām attiecībā uz šiem spēkiem kā konfliktā iesaistītajām pusēm.”
Gruško sacīja, ka Kijivas sabiedrotajiem Eiropā jāsaprot, ka reģiona drošības labad Ukraina ir jāsaglabā ārpus NATO un tajā nedrīkst izvietot ārvalstu karaspēku un tikai “tad tiks nodrošināta Ukrainas un visa reģiona drošība, jo tiks novērsts viens no konflikta pamatcēloņiem”.
Viņš sacīja, ka par neapbruņotu novērotāju izvietošanu pēc konflikta var runāt tikai tad, kad būs izstrādāts miera līgums.
Lasiet arī: Stārmers aicina pasaules līderus turpināt izdarīt spiedienu uz Putinu
