Nekustāmo īpašumu tirgū šobrīd padomju sērijveida namu dzīvokļu cenas krīt, savukārt mājokļi jaunajos projektos saglabā un pat palielina savu tirgus vērtību. Bankas Citadele eksperts skaidro, kāpēc jauno projektu vērtība augs arī nākotnē.
«Gadā nogalē mājokļu tirgus ir sevišķi aktīvs – Rīgā ekspluatācijā plānots nodot vairākus jaunos projektus, kur vairums dzīvokļu rezervēti jau to būvniecības stadijā. Tikmēr otrreizējā tirgū piedāvājums ir samērā piesātināts, jo iedzīvotāji lūko pēc iespējām pārdot vai izīrēt dzīvokļus, lai izvairītos no nesamērīgiem apkures apmaksājumiem. Šobrīd dažādu ārējo faktoru ietekmē cenas tirgū mainās dinamiski, tāpēc, pirms domāt par dzīvokļa iegādi, ir svarīgi saprast: kas ir pamatā tam, kāpēc jaunajos projektos dzīvokļa vērtība ilgtermiņā būs krietni stabilāka un, visticamāk, pieaugs,» situāciju tirgū raksturo Citadeles privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.
Pirmkārt, tie ir komunālie maksājumi. Gaidāmā ziema un dārgākie apkures rēķini Latvijas vēsturē, visticamāk, ieviesīs priekšstatu maiņu nekustāmo īpašumu tirgū. Lai maksimāli izvairītos no negaidītiem tirgus satricinājumiem, kas apkures sezonas laikā mājokļu saimniekus apdraud ar dārgiem rēķiniem, cilvēki arvien vairāk lūkosies pēc energoefektīviem dzīvokļiem jaunajos projektos vai kvalitatīvi renovētās mājās.
Ja iepriekš ikmēneša kredīta maksājums, piemēram, 500 eiro apmērā par mitekli jaunajā projektā kādam potenciālam pircējam pilnīgi automātiski šķita par dārgu, tad pašreizējā ekonomiskā realitāte liek viņam veikt izvērstu aprēķinu. Kas ir reālistiskāk: lielāks ikmēneša maksājums, bet drošība, ka par apkuri nenāksies izdot līdzekļus, kas mērāmi vairākos simtos eiro – vai cerība, ka apkures rēķini pēkšņi kritīs no pašreizējiem augstumiem?
Ekspertu rēķina: apkures maksa jaunajos projektos un sērijveida namos var atšķirties 3,5–4 reizes.
Vienā apkures sezonā tā var ietaupīt summu, kas rakstāma ar četrciparu skaitli. Ja līdz šim tāda veida raksturlielumi nebija starp skaļākajiem argumentiem, tad šobrīd un pēc gaidāmās ziemas to nozīme jaunu mājokļu iegādē tikai pieaugs.
Otrkārt, ekspluatācijas termiņš. Padomju laikā būvēto tipmāju mūža ilgums vairumā gadījumu ir 60–70 gadi. Ņemot vērā, ka pirmie projekti Rīgā sākti būvēt neilgi pirms 1960.gada, strauji tuvojas brīdis, kad vairumam Rīgas daudzdzīvokļu namu kalpošanas laiks būs beidzies. Piemēram, tā sauktā «Hruščova laika» projektu kalpošanas noslēgums paredzēts ap 2025.gadu, savukārt lietuviešu projektos ekspluatācijas termiņi steidz uz beigām jau kopš 2020.gada.
«Ja attiecīgā nama kalpošanas termiņš iet uz beigām, tad dzīvokļu īpašniekiem nāksies rēķināties ar visaptverošu ēkas apsekošanu un renovācijas darbiem, kam būs nepieciešams vairākuma balsojums un ilgtermiņa saistību uzņemšanās, lai atjaunošanas darbus finansētu. Skaidrs, ka jebkura ēkas atjaunošana ir pozitīvs solis sava īpašuma vērtības celšanā, taču fakts, ka lielākajai daļai Rīgas namu drīzumā būs jāprāto par renovāciju, visticamāk, stimulēs iedzīvotājus arvien biežāk lūkoties jauno projektu virzienā,» prognozē Mūrnieks.
Treškārt, paaudžu un sentimenta maiņa tirgū. Nekustāmo īpašumu tirgū vairums jaunpienācēju ir arī gados jauni cilvēki. Viņi arvien biežāk sarunās par īpašuma iegādi pauž, ka gluži vienkārši nevēlas dzīvot padomju sērijveida namos. Plānojot iegādāties mājokli dzīvošanai ilgtermiņā, cilvēki ir gatavi piemaksāt, lai mitinātos sakoptā, drošā un mūsdienīgā vidē ar līdzīgi domājošiem kaimiņiem un modernu tehnisko nodrošinājumu (lifti, noliktavas telpas, bērnu laukumi). Tirgū mainoties dalībnieku paaudzēm, tostarp Latvijā atgriežoties cilvēkiem, kas dzīvojuši ārzemēs studiju vai darba dēļ, šis sentiments varētu kļūt arvien «lipīgāks», pieprasījums pēc kvalitatīviem dzīvokļiem – vēl lielāks.
