Ukraina vēlas izvairīties no teritoriju atdošanas Maskavai un gatavojas Baltajam namam piedāvāt pārskatītu miera plānu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Kijiva ir gatava piedāvāt ASV alternatīvu plānu pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti noliedzis iespēju atteikties no teritorijas, norādot, ka to nepieļauj nedz Ukrainas, nedz starptautiskie likumi. Zelenskis to teica, ka 8.decembrī tikās ar Eiropas un NATO valstu līderiem, ar kuriem kopā cenšas panākt ASV atkāpšanos no atbalsta tādam miera plānam, kas liktu Ukrainai zaudēt teritoriju, un kas varētu padarīt Ukrainu vieglāk ievainojamu arī nākotnē.
Tikmēr Krievija veikusi triecienus pa Sumiem Ukrainas ziemeļrietumos, atstājot pilsētu bez elektroapgādes. Apgabala gubernators informējis, ka lidroboti trāpījuši energoinfratsruktūrai.
Ukrainas delegācija pagājušās nedēļas nogalē tikās ar ASV pārstāvjiem, tomēr vienošanos panākt nav izdevies. Zelenskis informēja, ka viņa komanda jau 9.decembrī nosūtīs ASV jaunos ieteikumus miera plānam. Runājot par teritorijas atdošanu, Zelenskis sacīja, ka Krievija uz to uzstāj, bet Ukraina nevēlas atdot savu zemi. Ukrainas prezidents uzsvēris, ka jebkāda robežu pārzīmēšana vispirms jāapstiprina, rīkojot referendumu. Viņš žurnālistiem arī sacīja, ka sākotnējais 28 punktu miera plāns nebija pieņemams, jo tas bija pārāk labvēlīgs Maskavai un esot saīsināts.
Zelenskis norādījis, ka starp jūtīgajiem jautājumiem ir Donbasa reģiona un Zaporižjas AES kontrole.
Sākotnējais ASV miera plāns paredzēja pilnīgu Donbasa atdošanu krieviem, savukārt Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomelektrostacija Eiropā, saražotā enerģija tiktu dalīta starp Ukrainu un Krieviju.
Kijiva un Eiropas līderi piezīmējuši, ka sākotnējais plāns ir pārveidots, un pateikušies ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) administrācijai par pūliņiem izbeigt karadarbību Ukrainā.
Steigā sarīkotā 8.decembra tikšanās Lielbritānijā, kurā piedalījās arī Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz), tiek uzskatīta par atbalsta izrādīšanu Ukrainai, kura cenšas turēties pretī Baltā nama spiedienam. Dauningstrīta ziņojusi, ka tikšanās dalībnieki ir vienisprātis, ka ASV vadītās sarunas iezīmē kritisku brīdi, kurā jāpalielina atbalsts Ukrainai, un atkārtoti aicinājusi strādāt pie taisnīga miera, kas sevī iekļauj arī stingras drošības garantijas. tas, kādas varētu būt drošības garantijas, joprojām ir atvērts jautājums.
Turpinās centieni izveidot starptautisku koalīciju, lai piedāvātu Ukrainai militāro atbalstu miera noslēgšanas gadījumā,
bet pagaidām nav skaidrs, kā tā varētu izpausties. Lielbritānija un Francija izteikušas ideju izvietot Ukrainā starptautiskus miera uzturēšanas spēkus, bet vairāks citās lielās Eiropas valstis, tostarp Vācija un Itālija, ir skeptiskas par šo plānu. Nav arī zināms, cik lielā mērā ASV ir gatavas turpināt atbalstu aizsardzības jomā.
Pēc tikšanās Londonā Zelenksis devās uz Briseli, lai tiktos at NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte) un Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen). Plānots, ka 9.decembrī Zelenskis tiksies ar Itālijas premjerministri Džordžiju Meloni (Giorgia Meloni).
Savukārt Tramps 7.decembrī sacīja, ka Zelenskis esot galvenais šķērslis miera līguma noslēgšanai. Kara izbeigšana Ukrainā ir viens no Trampa galvenajiem ārpolitiskajiem mērķiem, un viņš, stājoties amatā, lielījās, ka spēšot panākt mieru dienas laikā. Tramps paziņoja, ka Krievija esot bijusi apmierināta ar ASV sagatavoto plānu, bet viņš esot sarūgtināts, ka Zelenskis “nav to izlasījis.”
Lasiet arī: Maskava slavē jauno ASV drošības stratēģiju; eiropieši piesardzīgi norāda uz trūkumiem