Otrdien, 1.oktobrī, Kijivā uzrunājot vairāku desmitu ārvalstu ieroču ražotāju vadītājus, prezidents Volodimirs Zelenskis komentāros, kurus atļauts publicēt trešdien, sacīja, ka Ukraina var saražot četrus miljonus dronu gadā un strauji kāpina citu ieroču ražošanu, un Ukraina jau ir noslēgusi līgumu par 1,5 miljonu dronu ražošanu šogad, ziņo “Reuters”.
Pirms Krievijas iebrukuma 2022.gada februārī Ukrainā praktiski nepastāvēja dronu ražošana.
“Ļoti sarežģītos pilna mēroga kara apstākļos, kad Krievija nepārtraukti uzbruka, ukraiņi spēja izveidot praktiski jaunu aizsardzības rūpniecību,” sacīja Zelenskis.
Ukraina 2023.gadā trīskāršojusi savu kopējo iekšzemes ieroču ražošanu un pēc tam šā gada pirmajos astoņos mēnešos šo apjomu atkal dubultojusi, tajā pašā sanāksmē paziņoja premjerministrs Deniss Šmihals. Ukrainas amatpersonas nesniedza konkrētus skaitļus.
Vairāk nekā 31 mēnesi ilgajā karā ar agresīvajiem krieviem, kuram nav redzamas beigas, Ukraina aizsardzībai patlaban tērē aptuveni pusi no sava valsts budžeta jeb aptuveni 40 miljardus ASV dolāru. Ukraina saņem arī lielu militāro un finansiālo atbalstu no saviem Rietumu sabiedrotajiem.
Paredzams, ka Krievija nākamgad palielinās savus militāros izdevumus par 25%, salīdzinot ar 2024. gada līmeni, līdz aptuveni 145 miljardiem ASV dolāru.
Ukrainas amatpersonas apgalvo, ka sagaida, ka ārvalstu finansējums pakāpeniski samazināsies, kamēr aizsardzības vajadzības turpinās pieaugt, Kijivai aizvien vairāk koncentrējoties uz pēc iespējas lielāku ražošanu iekšzemē.
Šmihals sacīja, ka valdība plāno palielināt izdevumus, lai 2025.gadā veicinātu iekšzemes ieroču ražošanas pieaugumu.
“Nākamā gada budžetā paredzēts par 65% palielināt līdzekļus ieroču iegādei. Tas ir pieaugums par gandrīz septiņiem miljardiem ASV dolāru,” forumā sacīja Šmihals.
Viņš sacīja, ka Ukrainas stratēģiskais uzdevums ir palielināt savas iekšējās tāla darbības rādiusa spējas un radīt apstākļus, lai iegūtu tehnoloģisku pārsvaru pār Krievijas spēkiem.
Ukraina arī uzskata, ka iespēja uzbrukt dziļi Krievijas iekšienē ir tās prioritāte. Zelenskis ir centies iegūt Rietumu piekrišanu to tāla darbības rādiusa raķešu izmantošanai, taču vienošanās vēl nav panākta.
“Viens no mūsu stratēģiskajiem uzdevumiem ir nostiprināt Ukrainas tālās darbības ieroču spējas, lai Krievijas Eiropas daļā nebūtu drošas vietas, ko mūsu dronu un raķešu “atlūzas” nevarētu sasniegt,” sacīja Šmihals.
Otrdienas sanāksmē Ukraina parakstīja līgumus ar ārvalstu uzņēmumiem par munīcijas, dronu ražošanu un Rietumu aprīkojuma remontu valsts teritorijā. Turklāt Francijas un Vācijas aizsardzības grupa KNDS paziņoja par filiāles atvēršanu Kijivā.
Maskavas spēki nepārtraukti virzās uz priekšu Ukrainas austrumu Doneckas reģionā un trešdien paziņoja, ka pilnībā kontrolē Vuhledaru.
Lasiet arī: VIDEO | Krievi ieņem svarīgo Vuhledaras pilsētu Ukrainas austrumos