Piecas stundas ilgajās sarunās Berlīnē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedāvājis atteikties no Kijivas mērķa iestāties NATO, ja tas panāks mieru valstī, un sarunas turpināsies 15.decembrī, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff) norādīja, ka 14.decembra sarunās panāks ievērojams progress. Ar Zelenski tikās arī Džareds Kušners (Jared Kushner), tomēr sīkāk informācija par tikšanās norisi nav sniegta.
Zelenska padomnieks Dmitro Litvins sacīja, ka Ukrainas prezidents par sarunām informēs 15.decembrī, kad tās būs noslēgušās. Litvins piebilda, ka amatpersonas apspriež sagatavotos dokumentus.
Pirms tikšanās Berlīnē Zelenskis piedāvāja apmaiņā pret rietumu drošības garantijām atteikties no centieniem pievienoties NATO. Tas iezīmē ievērojamu Ukrainas nostājas maiņu – tā līdz šim dalību aliansē uzskatījusi par aizsardzību no Krievijas uzbrukumiem, un punkts par iestāšanos NATO iekļauts arī valsts pamatlikumā. Turklāt atteikšanās no iestāšanās NATO apmierina arī vienu no Krievijas izvirzītajām prasībām.
Vitkofs ierakstā platformā X paziņojis, ka pārstāvji padziļināti apsprieda 20 punktu miera plāna, un panākts ievērojams progress, bet sarunas turpināsies arī 15.decembrī.
Sarunu dalībniekus uzņēma Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz), kurš pirms abu pušu atstāšanas esot izteicis īsas piezīmes.
Sagaidāms, ka 15.decembrī Vācijā ieradīsies ari citu Eiropas valstu līderi.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Zelenskis norādīja, ka Ukrainas vēlme iestāties NATO nozīmēja reālas drošības garantijas, tomēr daži partneri ASV un Eiropā neatbalsta šo virzienu.
Krievijas diktators Vladimirs Putins atkārtoti pieprasījis Ukrainai oficiāli atteikties no plāna pievienoties aliansei, kā arī izvest armiju no tām Donbasa reģiona daļām, kuras joprojām ir Kijivas kontrolē. Tāpat Ukrainai esot jāsaglabā neitralitāte, un valsts teritorijā nedrīkst būt izvietoti NATO karavīri. Avoti Krievijā šogad ziņojuši, ka Putins vēloties rakstveida apliecinājumu no Rietumvalstu līderiem, ka NATO nepaplašināsies austrumu virzienā, kas nozīmētu, ka tiek izslēgta iespēja Ukrainai, Moldovai, Gruzijai un citām bijušajām PSRS valstīm kļūt par alianses dalībniecēm.
Jautāts par uzņēmēju Vitkofa un Kušnera piemērotību miera sarunu vešanai, Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (Boris Pistorius) sacīja, Trampa lēmums nosūtīt sūtņus ir laba zīme. Viņš gan piebilda: “Tas noteikti ir tālu no ideāla varianta šādām sarunām. Tik daudz ir skaidrs. Bet, kā mēdz teikt, dejas var notikt tikai tad, ja uz deju grīdas ir cilvēki.” Runājot par Ukrainas piedāvājumu atteikties no iestāšanās aliansē, Pistoriuss sacīja, ka ukraiņiem jau ir rūgta pieredze ar paļaušanos uz drošības garantijām. 1994.gadā Kijiva atteicās no kodolieroču arsenāla apmaiņā pret teritoriālajām garantijām no ASV, Krievijas un Lielbritānijas.
Vācijas aizsardzības ministrs norādīja, ka iepriekšējā pieredzes dēļ saglabājas jautājums, cik lielā mērā Zelenska paziņojums būs piepildāms, un kādi ir priekšnosacījumi. Viņš uzsvēra, ka tas skar teritoriālo jautājumu, Krievijas un citu iesaisti, un piebilda, ka tikai drošības garantijas, jo īpaši bez nopietnas ASV līdzdalības, pašas par sevi būtu visai nevērtīgas.