Ukrainas pārstāvji paziņojuši, ka ar ASV panākta savstarpēja sapratne par miera plānu, kuram vajadzētu izbeigt jau ceturto gadu noritošo karadarbību, raksta britu raidorganizācija BBC.
Amerikāņi un ukraiņi nedēļas nogalē Ženēvā strādāja pie plāna labojumiem, un ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) ierakstā sociālajos tīklos paziņojis, ka tagad plāns ir labi nostrādāts un atspoguļo abu pušu papildus ieteikumus. Tramps arī norādīja, ka viņa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff) nākamnedēļ Maskavā tiksies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, savukārt ASV armijas sekretārs Dens Driskols (Dan Driscoll) šonedēļ tiksies ar Ukrainas līderiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 25.novembrī sacīja, ka ir gatavs tikties ar Trampu, lai apspriestu vēl neskaidros jūtīgos jautājumus miera plānā, un viņš cerot to paveikt līdz novembra beigām. Zelenskis piebilda, ka rēķinās ar turpmāku aktīvu sadarbību ar amerikāņiem, un no tā daudz kas esot atkarīgs, jo Krievija pievērš uzmanību ASV spēkam. Zelenskis 24.novembrī informēja, ka miera plāns ir saīsināts. Tikmēr Tramps norādījis, ka drīzumā gaida tikšanos ar Zelenski un Putinu, bet tikai tad, kad miera plāns būs pabeigts. Vēlāk viņš žurnālistiem sacīja, ka vienošanās paredzēs abu pušu atteikšanos no teritorijām, un robežas atbrīvošanu. Tramps uzstāja, ka nav devis noteiktu termiņu miera plāna pieņemšanai, un viņa termiņš esot tad, kad “tas būs beidzies.”
Kremlis norādījis, ka nav notikušas konsultācijas ar Maskavu par labotā miera plāna uzmetumu, un br’dināja, ka varētu nepieņemt jaunākos labojumus. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka Maskava devusi priekšroku sākotnējām miera plāna vadlīnijām, un situācija varētu fundamentāli mainīties, ja plānā būs veikti ievērojami labojumi. 25.novembra rītā Kremlis vēl nebija saņēmis jaunāko miera plāna variantu, un Lavrovs apsūdzēja Eiropu centienos apdraudēt ASV pūles panākt mieru. ASV amatpersonas publiski nav izteikušās par Krievijas iebildumiem, bet
Driskols nedēļas sākumā Abu Dabi tikās ar Kremļa pārstāvjiem.
Daži no jautājumiem, par kuriem Kijivai un Maskavai ir atšķirīgs redzējums, vēl nav apspriesti, piemēram, kādas tieši drošības garantijas tiks sniegtas Ukrainai, kā arī Ukrainas teritoriju atdošana krieviem.
Par spīti Baltā nama nosacītajam optimismam, Eiropas valstu līderi ir šaubīgi par miera tuvumu. Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) sacīja, ka neredz krievu gribu izbeigt karu, savukārt briti brīdinājuši, ka priekšā ir garš un smags ceļš.
Makrons un britu premjerministrs Kīrs Stārmers (Keir Starmer) 25.novembrī vadīja attālināto Labās gribas koalīcijas sanāksmi, un zvanam pievienojās arī ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio). Valstu līderi vienojās izveidot kopīgu darba grupu ar ASV, lai paātrinātu drošības garantiju izstrādi.
Jautājums par drošības garantijām ir tikai viens no punktiem, kurā atšķiras Kijivas un Maskavas nostāja.
Zelenskis 24.novembrī sacīja, ka galvenā problēma ir Kremļa prasība jurdiski atzīt Krievijas varu okupētajās teritorijās.
Kopš ASV izstrādāta miera plāna nonākšanas mediju rokās 21.novembrī, atjaunojusies iebuksējusī diplomātiskā aktivitāte. Sākotnējais plāns paredzēja, ka Ukraina atdod krieviem arī tās teritorijas, ko joprojām kontrolē, atsakās no plāna pievienoties NATO un ievērojami samazina armiju. Šīs prasības saņēma īpašu kritiku, jo tieši atspoguļo Kremļa vēlmes.
Putins sacīja, ka plāna sākotnējais variants varētu būt miera līguma pamats, uz ko Zelenskis atbildēja, sakot, ka Ukraina ir nostādīta izvēles priekšā – saglabāt ASV kā sabiedrotās, vai saglabāt cieņu. Arī eiropieši iebilduši pret vairākām plāna daļām. Pēc sarunām Ženēvā plāns mainīts, un tiek ziņots, ka no 28 punktiem palikuši 19.
Lasiet arī: Kā Kremlis panāk ukraiņu nodevību pret savu valsti: nauda un bailes