Krievijas karaspēks vairs nevar virzīties uz Bahmutu un Doņecku no ziemeļiem, kas nozīmē, ka jebkādi centieni virzīties uz šīm pilsētām «ir zaudējuši jebkādu reālu operatīvo nozīmi», vēsta ukraiņu plašsaziņas līdzeklis The Kyiv Independent.
Izmantojot daudzlādiņu raķešu palaišanas iekārtas (HIMARS) un citus Rietumu ieročus, Ukraina spēja nodarīt Krievijai lielus operatīvus zaudējumus un atgūt lielāko daļu Harkivas apgabala. Kara izpētes institūta ziņojumā (ISW) norādīts, ka pretuzbrukumā Hersonas apgabalā joprojām tiek gūti panākumi gar Dņepras upi.
Sakaņā ar ziņu kanālu CNN, Ukrainas armijas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki ir pametuši Svatoves pilsētu Luhanskas apgabalā. Svatove bija svarīgs punkts Krievijas piegādes maršrutos uz frontes līnijām gar Doņeckas un Luhanskas apgabalu robežām.
Ukrainas aizsardzības spēku vadītājs apgalvo, ka kopumā ir atgūti 3 000 kvadrātkilometru teritorijas kopš šī gada septembra sākuma, un šobrīd karaspēks atrodas 50km attālumā no Krievijas robežas.
Atsaucoties uz Ukrainas militāro spēku sniegto informāciju, pēdējo 24 stundu laikā ir atbrīvotas vairāk nekā 20 pilsētas, vēsta britu laikraksts The Guardian.
Ukrainas karaspēks pēdējās dienās ir atkarojis vairāk teritorijas, nekā Krievija okupēja kopš aprīļa.
Ukrainas ciematos piecu kilometru rādiusā no robežas tika pacelts Ukrainas karogs.
Tikmēr Harkivas pilsētas mērs Ihors Terehovs paziņoja, ka viena no Krievijas armijas raidītajām raķetēm pārtrauca elektrības un ūdens piegādi pilsētai. Bija arī ziņas par elektroenerģijas padeves pārtraukumiem Dņepro un citās austrumu pilsētās, kas varēja ietekmēt miljoniem civiliedzīvotāju, bet vēlāk prezidenta Volodomira Zelenska biroja vadītāja vietnieks Kirils Timošenko paziņoja, ka dažos reģionos elektrība ir atjaunota.
Ukrainas puse sauc šo uzbrukumu par Krievijas «atriebību» par zaudētājām teritorijām.
Ukrainas prezidents Telegram vietnē sacīja, ka, lai gan Kremlis cenšas atņemt viņa tautai «gāzi, gaismu, ūdeni un pārtiku», tam neizdosies sakaut Ukrainu.
«Bez gāzes vai bez jums? Bez jums. Bez gaismas vai bez jums? Bez jums. Bez ūdens vai bez jums? Bez jums. Bez ēdiena vai bez jums? Bez jums. Aukstums, bads, tumsa un slāpes mūs tik ļoti nebiedē kā jūsu draudzība un brālība. Taču vēsture visu saliks pa vietām. Un mēs būsim ar gāzi, gaismu, ūdeni un ēdienu… un BEZ jums!», savā uzrunā krievu okupantiem paziņoja Zelenskis.
Maskavas vadība joprojām klusē par kara zaudējumiem Ukrainā. Ne prezidents Vladimirs Putins, ne viņa aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu līdz svētdienas, 11.septembra, pusdienlaikam nebija snieguši nekādus komentārus.
Tikmēr Hersonas mēra padomnieks Romāns Holovņa telekanālam Espresso TV pastāstīja, ka Krievijas spēki ir apturējuši sauszemes humānās palīdzības transportēšanu no Vasiļivkas uz Hersonas apgabalu. Pēc padomnieka teiktā cieš neaizsargātie iedzīvotāji un humānās palīdzības blokāde pasliktina situāciju.
Tajā pat laikā Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) telefonsarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu svētdien, 11.septembrī, prasīja viņam izvest no spēkstacijas gan smagos, gan vieglos ieročus un nodrošināt objekta drošību, ievērojot Starptautiskās atomenerģijas konvencijas noteikumus.
Savukārt Latvijas prezidents Egils Levits savā vizītē Kijivā piektdien, 9.septembrī, intervijā The Kyiv Independent sacīja: «Mēs varam saprast ukraiņu jūtas mūsu [Latvijas] vēstures dēļ. Mēs bijām 50 gadus krievu okupācijā. Mēs redzam to pašu (agresīvo) ideoloģiju, kas tagad uzbrūk Ukrainai. Un mēs pilnībā saprotam šo netaisnības sajūtu un šo traģēdiju, un tāpēc, protams, mēs atbalstām Ukrainu, militāri, ekonomiski un politiski. Es teiktu, ka mums tas ir pilnīgi dabiski.»
