Nedēļas nogalē Šveicē notikušajā Ukrainas miera samitā, kurā piedalījās vairāk nekā 90 valstis un organizācijas, Kijiva panāca plašu atbalstu savai desmit punktu miera formulai. Tomēr galīgo deklarāciju neatbalstīja tādas svarīgas Krievijai labvēlīgas valstis kā Saūda Arābija, Indija un Dienvidāfrika, tajā nepiedaloties Krievijai un Ķīnai, un nevienai valstij nepiesakoties rīkot nākamo samitu, svētdien, 16.jūnijā, vēsta “Politico”.
Tomēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka samits ir izdevies, sakot, ka “Ukrainas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti atzina visi samita dalībnieki. Lielākā daļa pasaules”.
Lai gan samits vairāk atgādināja kārtējo ANO Ģenerālo asambleju, kurā valstis runā par ANO Statūtiem un starptautisko tiesību ievērošanu,
samita dalībnieki vienojās, ka karam ir jābeidzas ar “taisnīgu un ilgstošu mieru”, nevis mieru par katru cenu.
Neraugoties uz šo vienprātību, Krievijas klātbūtne bija jūtama, un to uzsvēra prezidenta Putina izvirzītais miera ultimāts tieši pirms samita, ko Ukraina un citas valstis ātri noraidīja, lai gan tas uzsvēra neizbēgamību, ka galu galā visu nāksies izrunāt ar Kremli.
Kijivai samits bija solis ceļā uz starpnieku koalīcijas izveidi, lai rastos platforma, ar kuras palīdzību varētu stāties pretī Maskavai. Prezidents Zelenskis uzsvēra, ka ir nepieciešama virkne divpusēju sanāksmju, lai izstrādātu konkrētu plānu miera panākšanai.
Samita 82 no 101 dalībnieka apstiprināja noslēguma paziņojumu, kurā Ukrainas miera formula tika atzīta par galveno pamatu turpmākajām sarunām, uzsverot savstarpēju starptautisko tiesību un ANO Statūtu ievērošanu, lai panāktu ilgstošu mieru Ukrainā.
Samitā galvenā uzmanība tika pievērsta trim Zelenska desmit punktu miera priekšlikuma punktiem, jo par tiem bija plaša vienprātība starp iesaistītajām valstīm: kodoldrošībai, pārtikas nodrošināšanai un karagūstekņu, kā arī nolaupīto Ukrainas bērnu un civiliedzīvotāju atgriešanai.
Taču turpmāko sarunu termiņi un plāni samitā palika neskaidri.
“Miers būs ceļojums,” teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen). “Šīs nebija miera sarunas, jo Putins kara izbeigšanu neuztver nopietni. Viņš uzstāj uz kapitulāciju. Neviena valsts nekad nepieņems šos apkaunojošos noteikumus,” viņa teica.
Zelenskis paziņoja, ka Putina ultimāts pirms samita izrādījies neveiksmīgs, jo tas pārliecinājis dažas valstis atbalstīt Kijivu. “Pretinieka kļūdas ir arī mūsu panākums,” sacīja Zelenskis.
Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Ukraina risinās sarunas tikai pēc tam, kad Krievija būs izvedusi savu karaspēku no Ukrainas, bet plāno iesaistīt Krievijai draudzīgas valstis kā starpniekus, lai palīdzētu panākt mieru.
“Mums vajag pasaules vairākuma atbalstu, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju un izbeigtu šo karu,” sacīja Zelenskis.
Neraugoties uz Krievijas lielo ietekmi šajās valstīs, liela daļa pasaules dienvidu valstu, Latīņamerikas un Āfrikas atbalstīja galīgo paziņojumu un piekrita palīdzēt Ukrainai gaidāmajās divpusējās sanāksmēs, kas plānotas pirms nākamā samita, kura datums vai uzņēmējvalsts vēl nav noteikta.
Zelenskis norādīja, ka Krievijas ietekme joprojām ir spēcīga, bet “Putins saprata, ka viņš nevar izkļūt no izolācijas, tāpēc viņa mērķis ir panākt, ka citas valstis būtu viņa pusē. Bet viņš cīnās pats par sevi.”
Lasiet arī: Ķīna pirms Šveices samita promotē savu alternatīvo Ukrainas miera plānu
