Sadursmes starp Azerbaidžānas un Armēnijas karaspēku izcēlās naktī uz otrdienu, 13.septembri, tādējādi atjaunojot gadu desmitiem ilgušo konfliktu, kas izcēlās saistībā ar strīdīgo Kalnu Karabaha teritoriju, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Azerbaidžānas paziņojumos ir teikts, ka Armēnijas bruņotie spēki veica izlūkošanas darbības pierobežā, pārvietoja ieročus, kā arī naktī uz 12.septembri veica atmīnēšanas operācijas. Šīs darbības esot bijušas vietēja rakstura un īpaši vērstas pret militārajiem mērķiem.
Savukārt Armēnijas Aizsardzības ministrija informēja: «Intensīva apšaude turpinās, kas sākās Azerbaidžānas provokāciju rezultātā. Armēnijas bruņotie spēki sniedza samērīgu atbildes reakciju.»
Lai arī Azerbaidžānas un Armēnijas karaspēki 12.septembra agrā rītā vienojās par pamieru, tomēr jau pēc dažām minūtēm abas puses atsāka apšaudi.
Kā informē ziņu aģentūra Reuters, 13.septembra rīta stundā tika apšaudītas vairākas pilsētas Azerbaidžānas pierobežā.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņoja, ka nakts sadursmju rezultātā bojā gāja 49 Armēnijas militārpersonas.
Tikmēr Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu otrdien, 13.septembrī, paziņoja, ka Turcija ir Azerbaidžānas pusē un vienmēr to atbalstīs.
Tajā pašā laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenšas izbeigt kaujas starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Krievijas Federācijas un Putina personīgā loma šajā konfliktā esot pārvērtēta, bet prezidents darot visu iespējamo, lai palīdzētu deeskalēt spriedzi pie robežas.
Armēnijas premjerministrs ir zvanījis arī Francijas prezidentam Emanuelam Makronam (Emmanuel Macron) un ASV valsts sekretāram Entonijam Blinkenam (Antony Blinken), lai apspriestu esošo situāciju.
Konflikts pirmo reizi izcēlās 20.gadsimta 80.gadu beigās, kad abas valstis bija daļa no Padomju Savienības, un armēņu spēki ieņēma plašu teritoriju Kalnu Karabahas apkaimē, kas starptautiski jau sen ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju.
