Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (Boris Pistorius) otrdien, 19.novembrī, žurnālistiem Briselē, piedaloties Eiropas Savienības Padomes sanāksmē, paziņoja, ka “neviens netic”, ka divi telekomunikāciju kabeļi Baltijas jūrā ir “pārgriezti netīšām “, taču neesot zināms, kurš būtu vainojams, ziņo “Politico” un BBC.
Pirmdienas agrā rīta stundā tika pārrauts 1 170km garš telekomunikāciju kabelis starp Somiju un Vāciju, bet svētdien – 218km garš interneta kabelis starp Lietuvu un Zviedrijas Gotlandes salu.
“Nezinot, kas tieši to izdarīja, mums jāsecina, ka tā ir hibrīdkara darbība, un mums arī jāpieņem, ka tā ir sabotāža,” sacīja Pistoriuss.
Aizdomas par sabotāžu radušās laikā, kad Eiropas ārlietu ministri, otrdien tiekoties Varšavā, brīdināja, ka Krievija “sistemātiski uzbrūk” Eiropas drošības arhitektūrai.
“Maskavas hibrīdās aktivitātes, kas pastiprinās pret NATO un ES valstīm, ir bezprecedenta arī to daudzveidības un mēroga ziņā, radot ievērojamus drošības riskus,” kopīgā deklarācijā norādīja Vācijas, Francijas, Polijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes ārlietu ministri.
Somijas uzņēmums “Cinia” pirmdien paziņoja, ka izmeklē zemūdens kabeļa, kas savieno Santahaminu netālu no Helsinkiem ar Rostokas pilsētu Vācijā, bojājumu, kas izraisīja politisku satraukumu Berlīnē un Helsinkos.
Somija un Vācija kopīgā paziņojumā norādīja, ka tās ir “ļoti nobažījušās par pārrauto zemūdens kabeli” “C-Lion1” un izmeklē “incidentu, kas nekavējoties rada aizdomas par tīšu bojājumu”, piebilstot, ka Eiropas drošību apdraud Krievijas karš, “kā arī hibrīdkara darbības, ko īsteno ļaunprātīgi dalībnieki”.
Somijas telekomunikāciju un kiberdrošības uzņēmums “Cinia” paziņoja, ka tā kabeli, iespējams, ir pārrāvis “kāds ārējs spēks”. “Šāda veida pārrāvumi šajos ūdeņos nenotiek bez ārējas ietekmes,” vietējiem plašsaziņas līdzekļiem sacīja preses pārstāvis.
1 173km garais kabelis iet pa līdzīgu maršrutu kā Krievijas-Vācijas gāzes cauruļvads “Nord Stream”, kas 2022.gada septembrī eksplodēja acīmredzamā sabotāžas aktā.
“Cinia” izpilddirektors sacīja, ka bojājumi radušies netālu no Zviedrijas Olandes salas un to novēršanai varētu būt nepieciešamas piecas līdz 15 dienas.
Uzņēmums “Arelion”, kas apkalpo līniju uz Lietuvu, nav paziņojis, kur tika pārgriezts tā kabelis, bet sagaida, ka remonts prasīs pāris nedēļas. Abi kabeļi krustojas Baltijas jūrā, lai gan tiek uzskatīts, ka bojājums ir noticis citur.
Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs Karls-Oskars Bolins (Carl-Oskar Bohlin) sacīja, ka ir “absolūti svarīgi” noskaidrot, kāpēc divi kabeļi tika pārrauti. Ir samazināta aptuveni piektā daļa Lietuvas interneta jaudas, lai gan patērētāji, kā zināms, nav ietekmēt
“Arelion” pārstāvis Martins Sjogrēns (Martin Sjogren) atzina, ka zvejas kuģi reizēm bojā kabeļus Baltijas jūrā, taču norādīja, ka nesenais incidents noticis neparastā laikā, un tā cēlonis joprojām nav skaidrs.
Somijas valdības kiberdrošības eksperts Samuli Bergstroms (Samuli Bergstrom) sacīja, ka kabeļa bojājums no Somijas uz Vāciju neietekmēja interneta plūsmu, jo bija pieejami citi kabeļu maršruti.
Lasiet arī: Nedēļa Lietuvā | jaunie Lietuvas parlamenta deputāti nodod zvērestu, Lietuva plāno sākt lidojumus uz ASV
Lasiet arī: Putins brīdina ASV ar jaunu kodolieroču doktrīnu
