Vācijas galēji labējā partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) pieprasījusi sīkāku informāciju par militāro mācību gaitā atklātajām NATO vājībām, tā radot bažas par iespējamu informācijas nodošanu Kremlim, raksta “Politico.”
AfD, kas regulāri mēdz ieņemt Kremlim draudzīgu nostāju, izrādījusi padziļinātu interesi par pērn Igaunijā notikušajām NATO militārajām mācībām “Hedgehog 2025.” To laikā mācībās iesaistītie ukraiņu lidrobotu eksperti izmantoja kaujas laukā apgūto taktiku, lai kara situācijas izspēlē “iznīcinātu” NATO vienības.
“Politico” rīcībā nonākušā vēstulē par aizsardzības jautājumiem atbildīgais AfD parstāvis Rīdigers Lukasens (Rüdiger Lucassen) 19.februārī prasījis valdībai iepazīstināt parlamenta Aizsardzības komisiju ar mācībās gūtajām atziņām. Viņš vēstulē lūdzis izskaidrot, kādi trūkumi atklāti, jo īpaši jautājumos par aizsardzību pret lidrobotiem, elektroniskajiem uzbrukumiem, komandspējām un mobilo vienību aizsardzībā. Tāpat viņš lūdzis skaidrot, kādi ir pastāvošie trūkumi un kad tos plānots novērst.
Šī nav pirmā reize, kad AfD izraisījusi bažas, pieprasot informāciju, kas varētu interesēt arī Krieviju, un Vācijas valdošā koalīcija cēlusi trauksmi. Aizsardzības komisijas loceklis Florians Dorns (Florian Dorn) “Politico” norādīja, ka, ņemot vērā atsevišķas partijas darbības un jautājumus, jāvaicā, kam AfD patiesībā kalpo un kura intereses pārstāv. Viņš uzsvēra, ka šādas informācijas nonākšana nepareizajās rokās apdraud drošību un aizsardzības spējas.
Vācijas politiskā sistēma paredz, ka opozīcijas partijām ir ievērojamas tiesības pieprasīt atbildes no valdības.
Ministrijas drīkst neizpaust slepenu informāciju, bet kopumā tām jāatbild uz oficiāliem pieprasījumiem.
Militāru mācību izvērtējums ne tikai apraksta, kas nogājis greizi, tajā arī skaidrots, cik pakļautas apdraudējuma bijušas vienības, cik ātri tās neitralizētas un cik ilgs laiks nepieciešams konstatēto problēmu risināšanai. Eiropas drošības amatpersonas pieļauj, ka Krievija un citi naidīgie spēki caurskata publiski pieejamo informāciju, lai iegūtu skaidrāku ainu par operatīvajām tendencēm. Jo īpaši runājot par lidrobotu izmantošanu, zināšanas par to, cik ilgi varētu pastāvēt vājās vietas, sniedz stratēģiskas priekšrocības.
Arī Vācijas Kristīgo demokrātu pārstāvis Aizsardzības komisijā Tomass Erndls (Thomas Erndl) brīdināja par riskiem, tostarp par to, ka ar aizsardzību saistīta informācija varētu nonākt nepareizajās rokās. Viņš piebilda, ka ministrijas izsver šos riskus, kad sniedz atbildi uz parlamentārajiem pieprasījumiem.
Augsta ranga NATO militārā amatpersona “Politico” teica, ka konkrētais AfD pieprasījums aliansē nav radījis dziļas bažas, tomēr visas alianses dalībvalstis rūpīgi izvērtē, kāda informācija tiek publiskota.
Pretrunīgie jautājumi par “Hedgehog 2025” seko iepriekš notikušiem strīdiem ar AfD,
kad partijas deputāti iesniedza detalizētus jautājumus par militāro loģistiku, infrastruktūras aizsardzību un drošības sistēmām. Pērn Vācijas austrumu federālās zemes Tīringenes iekšlietu ministrs Georgs Meiers (Georg Maier) apsūdzēja AfD par parlamentāro jautājumu izmantošanu, lai sistemātiski izlūkotu kritisko infrastruktūru, intervijā “Handelsblatt” izsakot pieņēmumu, ka partija punktu pa punktam izpilda to, ko viņš nodēvēja par “Kremļa uzdevumu sarakstu.”
Saskaņā ar Vācijas laikraksta “Welt” ziņoto, kopš 2024.oktobra Iekšlietu ministrija apkopojusi 58 AfD pieprasījumus, kas saistīti ar kritisko infrastruktūru, tostarp policijas IT sistēmām, aizsardzību pret lidrobotiem, militāro loģistiku, energotīkliem, ūdensapgādi un civilo aizsardzību.
Lukasens noraidīja pieņēmumu, ka partijai ir slēpti motīvi, un nodēvēja savu pieprasījumu par parlamentās uzraudzības instrumentu. E-pasta vēstulē “Politico” deputāts sacīja, ka parlamentāriešiem ir jābalstās uz oficiāliem militārajiem izvērtējumiem, nevis mediju ziņoto, lai varētu atbalstīt bruņotos spēkus ar likumdošanu un budžeta lēmumiem.
Tikmēr Vācijas tiesa devusi rīkojumu pagaidām neklasificēt AfD kā ekstrēmistisku organizāciju, bet gala lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts, raksta “Reuters.” Tiesas spriedumā sacīts, ka saglabājas spēcīgas aizdomas par AfD amatpersonu centieniem strādāt pret konstitūcijā noteiktajām tiesībām un brīvībām, tostarp reliģijas brīvību. Tajā pašā laikā neesot pietiekamu pierādījumu, ka tas attiecas uz visu partiju kopumā.
Lasiet arī: Sajūtot varas tuvumu, Vācijas galēji labējie cenšas uzlabot tēlu