ASV pastiprināti seko Krievijas algotņu, Vāgnera grupas, aktivitātēm, un Maskava arvien vairāk izmanto grupējumu savas ietekmes palielināšanai Āfrikā un Eiropā, vēsta Politico.
Decembrī ASV prezidenta Džo Baidena (Joe Biden) administrācija padarījusi pieejamu iepriekš konfidenciālu izlūkošanas informāciju, kurā minēts, ka Krievija arvien vairāk paļaujas uz Vāgnera grupu, kas savukārt vervē cietumniekus un veic uzbrukumus Bahmutai. Tomēr ASV izlūkošanas informācija liecina, ka ar to Vāgnera grupas aktivitātes ne tuvu neaprobežojas. Krievu oligarham Jevgēņijam Prigožinam piederošā algotņu grupa darbojas apmēram ducī valstu, un sadarbojas ar to valdībām politisku un militāru mērķu īstenošanā. Grupējums arvien aktīvāk izvērš darbību arī Centrālāfrikas Republikā, Mali un Serbijā. Āfrikā Vāgnera grupas kaujinieki apsargā valdības raktuves, savukārt Serbijā grupējums apkarojot pretkrievisku noskaņojumu.
Nesenie ASV paziņojumi uzsver, cik lielā mērā amatpersonas satrauc Kremļa paļaušanās uz algotņiem un to spējas ietekmēt notikumus arī valstīs, ar kurām ASV un tās sabiedrotajiem ir diplomātiskas un komerciālas attiecības. Centrālāfrikas Republikā un Serbijā Vāgnera grupas ietekme ir tik liela, ka tā rada draudus vietējām amatpersonām un varas iestādēm.
Lai gan zināms, ka grupējums jau gadiem darbojas abās valstīs, jaunākā informācija liek satraukties par pieaugošo ietekmi jau tā politiski nestabilās valstīs.
Katrīna Doksī (Catrina Doxsee) no ASV Stratēģisko un starptautisko studiju centra pastāstīja: «Tiek pievērsta lielāka uzmanība Krievijas attiecībām ar Āfriku un tam, ka tā tur veido ietekmes sfēru, kāda nav eksistējusi kopš aukstā kara beigām.»
Gan Prigožins, gan Vāgnera grupa jau vairākus gadus ir iekļauta ASV sankciju sarakstos, bet decembra noslēgumā Baidena administrācija apstiprināja papildus eksporta kontroli, lai algotņiem būtu vēl grūtāk iegūt savā rīcībā ASV aprīkojumu un tehniku. Baltā nama pārstāvis Džons Kirbijs (John Kirby) preses konferencē sacīja, ka sankciju un eksporta ierobežojumu dēļ
Vāgnera grupa meklē partnerus, kas varētu piegādāt nepieciešamo aprīkojumu grupējuma operācijām citur pasaulē, un Ziemeļkoreja ir veikusi ieroču piegādi.
ASV izskata iespēju pasludināt Vāgnera grupu par teroristisku organizāciju.
Vāgnera grupas darbība Āfrikā aptver vairākas valstis, tostarp Madagaskaru, Lībiju un Centrālāfrikas Republiku. Grupējums 2018.gadā atvēra «Krievijas namu» Centrālāfrikas Republikas galvaspilsētā Bangi, apmācīja vietējos karavīrus un apsargāja prezidentu Fostēnu-Aršanžu Tuaderu (Faustin-Archange Touadéra). Cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Vāgnera grupa ir atbildīga par dažādiem valstī pastrādātiem noziegumiem – nāvessodu izpildi, civiliedzīvotāju spīdzināšanu un sišanu. Kremlis noliedz oficiālu saistību ar Vāgnera grupu. ASV ir satrauktas par to, cik lielā mērā un kā grupējums izmanto savu ietekmi, lai jauktos suverēnu valstu iekšējās lietās, vienlaikus piesavinoties dabas resursus, un norāda, ka Vāgnera grupas īstenotās pretterorisma darbības daudzviet tikai pasliktina situāciju un rada iespējas ekstrēmisma uzplaukumam.
Izlūkošana pievērsusies arī grupējuma darbībai Serbijā un Baltkrievijā, kura ir Krievijas sabiedrotais un ļāva tai izmantot savu teritoriju iebrukumam Ukrainā.
Ziņas par Vāgnera grupas darbību Baltkrievijā pirmo reizi parādījās 2020.gadā.
Arī Belgradā ir izvietoti grupējuma dalībnieki, un 2022.gada decembra sākumā tika oficiāli paziņots par tā darbības sākumu Serbijā. Kopš tā brīža Vāgnera grupa strādājot, lai cīnītos ar krievu diasporas aktivitātēm, kas radot draudus Putina režīmam. Tas sakrīt ar jau tā nokaitēto situāciju reģionā. Liela daļa no Kosovā dzīvojošajiem 120 000 etnisko serbu neatzīst Kosovas valdību, un novembrī pieņemtais lēmums par Serbijā izdoto automašīnu reģistrācijas numura zīmju nomaiņu uz Prištinā izdotajām lika uzliesmot jauniem protestiem. Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs (Aleksandar Vučić), kurš neatzīst 2008.gadā pasludināto neatkarību, izsludinājis armijai augstākās gatavības stāvokli.
Tikmēr Krievija un Vāgnera grupa cieš nopietnus zaudējumus Ukrainā, īpaši pie Bahmutas. ASV Kara pētījumu institūts janvāra sākumā paziņoja, ka Vāgnera grupas galvenais uzdevums ir būt dzīvajai masai, kas nogurdina Ukrainas spēkus, un grupējums, visticamāk, ir pamatīgi degradējies. «Krievi jau ir pielikuši milzu pūles Bahmutā. Tā lielā mērā ir cīņa, ko veic Vāgnera grupa. Tās ir kaujas, ko, godīgi sakot, lielā mērā izcīna notiesātie. Patiesībā, mēs domājam, ka 90% no kritušajiem ir notiesātie noziedznieki,» sacīja institūta pārstāvis.
