Pirmdien, 9. oktobrī, Ministru kabinets (MK) pēcpusdienā pulcējās uz ārkārtas sēdi, lai tajā izskatītu vairākus likumu projektus – gan par topošā 2024.gada budžeta izdevumiem aizsardzībai, gan par tā iespējamiem ieņēmumiem. Tāpat tika lemts par finansiālu atbalstu mājsaimniecību elektrības patēriņam.
Jau “tradicionāli” ir piedāvāts palielināt akcīzes un azartspēļu nodokļu likmes, bet fiskāls “jaiunievedums” būs MK vēlme ieviest uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām un nebanku aizdevējiem jeb “ātro kredītu” firmām. Tāpat “atsevišķās jomās” plāno palielināt dabas resursu nodokli.
Valdība atbalstīja pakāpenisku – līdz 2027. gadam – valsts aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).
Šogad tas ir 986,83 miljoni eiro jeb 2,25% no IKP,
bet 2024. gadā aizsardzības budžetam jāsasniedz 2,4%, 2025. gadā – 2,5%, savukārt 2026. gadā tam atvēlēs vismaz 2,75% no IKP [precīzāk, no tā attiecīgā gada prognozes].
Ārkārtas sēdi vadīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), aizstājot saslimušo Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV). Lai visi valdības grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimā. Gaidāmo nodokļu palielināšanas un avansa maksājumu saniknotajām biznesa nozarēm un organizācijām paliek cerība panākt savu, vēršoties pie likumdevējiem. [Taču diez vai jaunās koalīcijas deputāti vēlēsies riskēt ar tās pirmo budžetu.]
***
Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredz ar 2024.gadu noteikt, ka “kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus.” Šī piedāvājuma, ko nosodīja Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera, pamatojums ir Latvijas finanšu nozares šā gada pirmajā pusgadā peļņā gūtie 350,312 miljoni eiro – vairāk kā divas ar pusi reizes lielāka nekā pērnā gada pirmās puses peļņa.
***
Valdība apstiprināja FM piedāvātos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ar mērķi “vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) piemērošanu un administrēšanu, kā arī veicināt vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta piemērošanu”. Tie paredz noteikt vienu šī nodokļa likmi 25% apmērā.
***
Valdības atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā ar nākamo gadu atsevišķās jomās Latvijā plāno būtiski palielināt dabas resursu nodokļa likmi. Piemēram, likumprojekts paredz pakāpeniski nākamajos trijos gados celt – no 95 uz 130 eiro (par 37%) par tonnu – šī nodokļa likmi sadzīves un ražošanas atkritumiem, kas nav bīstamie atkritumi.
Par bīstamo atkritumu apglabāšanu nodokļa likmi valdība vēlas trijos gados celt no 100 eiro līdz 135 eiro par tonnu. Tāpat plānots divas reizes palielināt dabas resursu nodokli par Latvijā ievestiem transportlīdzekļiem (patlaban – 55 eiro).
MK cer arī noteikt jaunus dabas resursu nodoklim pakļautus objektus: ogļūdeņražu ieguve, tekstilizstrādājumi, plastmasu saturoši izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki, kam nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu, riepas, ar ko ir aprīkoti transportlīdzekļi, plastmasas iepakojums un kompozīta iepakojuma sastāvā esošās plastmasas daudzums, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts.
***
Par iecerētajām plašajām izmaiņām akcīzes nodoklī, [kas galvenokārt skar alkoholu un tabakas izstrādājumus, mazāk degvielu] – lasiet šeit; paredzētās izmaiņas likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli [ceļot nodokļa likmi par 20%] ir apkopotas šeit. FM ieskatā, tā tiks iegūts “nepieciešamais papildu finansējums veselības aprūpes, iekšējās un ārējās drošības un izglītības sistēmas attīstības nodrošināšanai”. Iestāde norāda, ka abās Baltijas kaimiņvalstīs jau darbojas un vēl tiek celtas augstākas akcīzes likmes.
***
Valdība ārkārtas sēdē atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) piedāvājumu Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai. Tas paredz vairākus pasākumus mērķēta lietotāju atbalsta nodrošināšanai jeb “cīņai ar enerģētisko nabadzību”. Šim atbalstam MK
plāno 2024.gadā novirzīt 86,2 miljonus eiro,
izmantojot arī daļu no valstij piederošās AS Latvenergo peļņas. Tāpēc 2024.gada valsts budžetā no uzņēmuma paredz saņemt ne mazāk kā 199,3 miljonus eiro.
Tādejādi daudzbērnu ģimenēm ar 2024.gada 1.janvāri tiktu nodrošināts 25 eiro liels izmaksu samazinājums katru mēnesi, bet pārējām grupām – 20 eiro liels. KEM rēķina, ka atbalstam varētu “kvalificēties” ap 40–50% mājsaimniecību Latvijā.
Lasiet arī: LDDK asi kritizē valdības nodokļu politiku
