TV3 raidījums Nekā personīga vēsta: Levita ieteikums – 30% no valsts dotās naudas partijām tērēt pētījumiem – iestrēdzis Saeimas komisijā; Nacionālā apvienība (NA) ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) skaidrojas par valsts naudas izlietojuma pamatojumu; KNAB prasīs grozījumus likumā, lai partijas detalizēti atskaitītos sabiedrībai par valsts naudas tērēšanu.
Īsi pirms prezidenta amata atstāšanas šī gada aprīlī Egils Levits Saeimai aizsūtīja likuma grozījumus, kas noteiktu, ka partijām no valsts piešķirtās naudas vismaz 30% ir jāiztērē pētnieciskajā un analītiskajā darbā. Levits uzskatīja, ka tas celtu partiju darba kvalitāti. Kā liecina Saeimas dokumentu datubāze, prezidenta ietikumu Saeimas prezidijs 17.aprīlī nodevis izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai. Tur arī Levita priekšlikums iestrēdzis, tālāka tā virzība nav notikusi.
Šobrīd KNAB ir sācis pārbaudi kā partijas naudu tērējušas 2023.gadā. Birojs par pārbaudēs konstatēto sola ziņot nākamā gada sākumā. Nekā personīga ir zināms, ka viena politiskā spēka tēriņi radījuši uzraugiem jautājumus.
Partijas var saņemt naudu no valsts, lai uzturētu savu biroju, gatavotos vēlēšanām vai, piemēram, veiktu dažādus pētījumus. Ja naudu politiskais spēks neiztērē trīs gadu laikā, tā jāatgriež valstij. Vienai partijai, iespējams, izveidojies šāds uzkrājums, par ko tai ir radušās domstarpības ar KNAB.
Par vairāk nekā septiņkārtīgu valsts finansējuma palielināšanu deputāti nobalsoja vēl 13.Saeimā. Šis lēmums ļāva pie varas esošajām partijām arī pašām šo naudu saņemt, kas izpelnījās plašu kritiku. Iepriekšējā Valsts prezidenta Egīla Levita priekšlikums bija domāts, lai atbrīvotu politiskos spēkus no oligarhu un citu ietekmīgu personu atkarības un lai stiprinātu sabiedrības uzticību.
Lēmums naudu piešķirt pašiem sev gan to neveicināja.
Turklāt šis grozījums tika pieņemts laikā, kad daudzām partijām bija uzkrājušies parādi.
Valsts budžeta finansējumu var saņemt partija vai partiju apvienība, par ko Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Ir formulas, pēc kurām naudas apjomu aprēķina, ņemot vērā sarakstu panākumus vēlēšanās, un finansējums sasaistīts ar valstī noteikto minimālo algu [620 eiro šogad, 700 eiro no 2024. gada]:
0,9 % no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās; 0,1 % no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldību domes vēlēšanās; 0,1 % no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās;
Partijas valsts maksāto naudu drīkst izmantot trīs mērķiem: 1) biroja un darbinieku uzturēšanai; 2) komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai; 3) partijas saturiskajai nodrošināšanai – semināriem, konferencēm, pētījumiem un aptaujām. Katram no tiem var atvēlēt ne vairāk kā 60% no partijai gada laikā piešķirtās naudas.
Situāciju raidījumam skaidro KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma:
“Mēs ļoti detalizēti pretpārbaudām visus šos darījumus, pieņemam paskaidrojumus un pārliecināmies, lai tiešām nenotiktu likuma pārkāpums, jo šobrīd piešķirts valsts budžeta finansējums 13 politiskajām partijām ir gandrīz sešu miljonu apmērā.”
Partijas līdz šim piešķirto valsts budžeta finansējumu galvenokārt izmantojušas algām un reklāmai. Pētījumiem un semināriem – maz. Līdz šim politiskie spēki lielākoties aprobežojušies tikai ar socioloģiskajām aptaujām, kas analizē politiķu popularitāti un sabiedrības noskaņojumu par dažādiem jautājumiem.
Partiju valsts naudas izlietojums (attiecīgi par 2020., 2021. un 2022.gadu, avots: KNAB):
birojs un algas – 1 086 198 eiro; 1 521 595 eiro; 1 475 667 eiro;
pētījumi un aptaujas – 421 659 eiro; 576 116 eiro; 605 141 eiro;
reklāmas un aģitācija: 2 439 990 eiro; 2 215 997 eiro; 2 208 911 eiro.
Par to raidījums vaicā Saeimas Apvienotā saraksta deputātam un Latvijas Zaļās partijas valdes loceklim Raimondam Bergmanim:
“Ir kaut kādi pētījumi bijuši, kur šī valsts dotā nauda iztērēta?
– Es šobrīd nevarēšu apbalvot. Es nezinu tādu pētījumu, bet droši vien, ka ir kaut kādas lietas pētītas.”
Tāpat žurnālisti vēršas pie iekšlietu ministra un JV valdes locekļa Riharda Kozlovska:
“– Es neesmu var būt bijis klāt un es tiešām šajā gadījumā nevarēšu…
Bet par tādiem padziļinātiem pētījumiem dzirdēts nav partijā, ka ar kaut ko tādu nodarbotos?
– Nē.”
Līdzīgi atbild Saeimas deputāts, NA valdes loceklis Jānis Vitenbergs:
“– Nē, šobrīd tādus konkrētus virzienus mēs neesam diskutējuši.”
Kaut ko vairāk zina pateikt Saeimas deputāts, JV valdes loceklis Edmunds Jurēvics:
“– Mēs ejam daudz dziļāk, mēs pētam sabiedrības attieksmi pret konkrētām tēmām, tai skaitā, piemēram, jautājumi, kas saistās ar Krievijas karu pret Ukrainu. Vai par Stambulas konvenciju.”
Savukārt pavisam citāda atbilde ir Saeimas deputātam, pilsētpartijas Gods kalpot Rīgai valdes priekšsēdētājam Oļegam Burovam:
“– Man diemžēl šis jautājums nav aktuāls tāpēc, ka finansējuma nav.”
Vēl Nekā personīga lūdza vairākiem politiskajiem spēkiem precizēt, cik lieli tiem ir valsts naudas uzkrājumi un kas iztērēts kvalitatīvajai pētniecībai.
Zaļo un Zemnieku savienība atbildēja, ka tās kontā ir vairāk nekā 400 000 eiro. Kopš 2021.gada esot veiktas 13 socioloģiskās aptaujas.
Partija Latvija pirmajā vietā no valst piešķirtā nav iztērējusi 259 073 eiro. Par šo naudu partija nav veikusi nevienu pētījumu.
JV kontā atlikums ir 333 920 eiro. Pētījumiem – arī tikai socioloģiskajām aptaujām – izlietoti 28 105 eiro.
Partijai Progresīvie no valsts piešķirtajiem 448 548 eiro ir atlikuši 270 134 eiro. Trijās SKDS veiktās socioloģiskās aptaujās izlietoti 7645 .
NA par naudas atlikumiem un tēriņiem informāciju neatklāj. Vēsta vien to, ka pēdējo triju gadu laikā tā ir veikusi trīs sabiedriskās domas aptaujas.
Atkal Amīlija Raituma:
“Gada pārskatā partija atsevišķi pievieno pielikumu par valsts budžeta finansējuma izlietojumu, kur parāda tēriņus par trim mērķa grupām. Detalizētāku atšifrējumu sabiedrībā neredz šajās iesniegtajās atskaitēs. Ja šādi jautājumi bieži rodas, kam tieši partijas tērē šo valsts budžeta finansējumu, iespējams, ir nepieciešamas izmaiņas.”
***
Partijas parasti visaktīvāk reklamējas dažas nedēļas pirms vēlēšanām. Tāpēc veido uzkrājumus. Valsts naudu partijām piešķir pakāpeniski – divos maksājumos katru gadu. Bet likums nosaka, ka izmaksātais jāizlieto triju gadu laikā. Ja nauda nav izmantota, tā jāatgriež valsts budžetā.
Nekā personīga ir zināms, ka NA valdes sēdē šomēnes tās priekšsēdētājs Raivis Dzintars informējis valdes locekļus, ka partijai notiek pārrunas ar KNAB. Birojam un apvienībai atšķiroties domas, kā noticis partijas naudas izlietojums un triju gadu laikā veidoti uzkrājumi. Par to plašāku komentāru partijas biedri no vadības neesot saņēmuši. Bet biedru starpā pēdējo nedēļu laikā klīst ziņas, ka runa varētu būt par vairākiem desmitiem vai pat simtiem tūkstošiem eiro, kas KNAB ieskatā tērēti neatbilstoši.
Saeimas deputāts, NA valdes loceklis Uģis Mitrevics:
“Dzirdējis, ka tāds jautājums ir dienaskārtībā, es esmu. Jo valdē burtiski tika pāris vārdos ieskicēts, ka šobrīd notiek pārrunas ar kontrolējošo institūciju.”
Saeimas deputāts, NA valdes loceklis Jānis Dombrava:
“Jā, nu tur ir pozīcijas, par kurām notiek diskusijas.”
Vēlreiz atbild Jānis Vitenbergs:
“Tie bija grāmatvediski jautājumi par interpretāciju, kā līdzekļi ir tērēti, kādos virzienos. Tā kā mums kā partijai, saimniekojot atbildīgi, ir izveidojies uzkrājums. Tad, cik es atceros, tad jautājums bija par šo uzkrājumu.”
Situāciju raidījumam skaidro Saeimas deputāts, NA valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars:
“– Runa ir par vēlēšanu gadā tērētiem līdzekļiem, proti, ir noteikts, ka līdzekļus drīkst izmantot trīs dažādām grupām. Komunikācijai ar sabiedrību, partijas biroja uzturēšana un tā tālāk. Neviena no šīm grupām nevar pārsniegt 60 procentus. Tā diskusija ir par to – 60 procentus no kā. Vai nu tā proporcija veidojas tikai no tā, kas ir samaksāts konkrētajā gadā. Vai arī no uzkrātās summas.
Un otrs jautājums ir, vai šis ir skatāms tikai viena gada kontekstā, vai, piemēram, par visu vēlēšanu periodu. Tātad likumdevējs – mēs esam pētījuši anotācijā – nav skaidri pateicis, attiecībā uz ko šī proporcija ir attiecināma. Par to šobrīd mūsu juristi ar KNAB juristiem diskutē.
Tie ir desmiti tūkstoši, simti tūkstoši? Cik aptuveni?
– Es nekomentēšu. Iespējams, ka gala beigās būs vienprātība ar KNAB un nebūs ne par kādiem šiem cipariem domstarpības.
Var gadīties situācija, ka valsts budžetā partijai var nākties atmaksāt to naudu?
Es ceru, ka nē, bet tas būs atkarīgs no KNAB lēmumam.”
Nekā personīga atgādina, ka šogad plašas sabiedriskās kampaņas izvērsa divas partijas – Saskaņa un Stabilitātei. Abas bija saistītas ar tiem Krievijas pilsoņiem Latvijā, kuriem būtu jākārto valsts valodas pārbaudījums. Tika īrētas plašas konferenču zāles, lai pulcinātu nepilsoņus, tāpat – telpas vairākās vietās Latvijā, lai rīkotu parakstu vākšanai un pret valsts prasību vērstos starptautiskās organizācijās, kā arī sniegtu juridiskos padomus.
Kā raidījumam apstiprina KNAB – arī šādām darbībām partijām ir atļauts tērēt valsts piešķirto finansējumu.
Lasiet arī: Saeimas vēlēšanu deklarācijās partijas nenorādīja vairāk kā 62 tūkstošus eiro
