Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība ir šokā par Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto anotāciju grozījumiem Audžuģimeņu noteikumos. “Tas, kas tur rakstīts, nav tikai tehnisks ierobežojums audžuģimenēm – tas ir klaji stigmatizējošs un pazemojošs vērtējums visām lielajām ģimenēm Latvijā, kurās aug pieci, seši vai vairāk bērnu. Ministrija faktiski pasludina: ja tev mājās ir vairāk par četriem bērniem (savi + audžubērni), tad tava ģimene vairs nav „normāla”, tajā valda haoss, bērni nejūtas mīlēti, un tā atgādina „aprūpes iestādi”. Tas ir ne tikai nekaunīgs melns, bet arī bīstams precedents – valsts ierēdņi uzdrošinās definēt, cik bērnu drīkst mīlēt vienlaikus, lai ģimene vēl būtu „autentiska”,” norāda Baiba Ozola, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes locekle, 11 bērnu mamma.
Lūk, daži citāti no anotācijas un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības komentārs katram no tiem:
„Viens no galvenajiem mērķiem […] ir dot audžu bērnam iespēju piedzīvot, kā ir dzīvot “normālā” ģimenē.”
→ Pēdiņās „normālā”. Tas jau pats par sevi ir apvainojoši. Izrādās, Latvijā pastāv oficiāla „normālo ģimeņu” definīcija, un tā beidzas pie ceturtā bērna. Piektais bērns jau padara ģimeni par „nenormālu”. Kur paliek visas daudzbērnu ģimenes, kas dzīvo laimīgi, audzina izcilus bērnus un ir Latvijas lepnums?
„Kad audžuģimenē ir pārāk daudz bērnu, šī autentiskā ģimenes sajūta tiek nopietni apdraudēta.”
→ Kurš nolēma, ka seši bērni ir „pārāk daudz”? Vai ministrijā ir veikts pētījums, ka tieši pie sestā bērna pazūd autentiskums? Vai kāds ir aptaujājis bērnus no lielajām ģimenēm, kā viņi jūtas? Es pazīstu ģimenes ar 7–10 bērniem, kur katrs bērns jūtas unikāls un mīlēts. Ministrija to vienkārši ignorē un pasludina – ja tev ir daudz bērnu, tu vairs neesi īsta ģimene.
„Bērni nevar justies kā unikāli un neatņemami ģimenes locekļi, ja viņi ir tikai viens no sešiem vai vairāk.”
→ Tas ir klajš apgalvojums, ka mīlestība ir ierobežots resurss, ko var sadalīt tikai uz četriem. Tas ir absurds! Mīlestība nav kūkas gabals, kuru sadalot paliek mazāk. Vecāki, kuriem ir daudz bērnu, nemīl katru mazāk – viņi iemācās mīlēt plašāk, dziļāk un radošāk. Bet ministrija to uzskata par „neiespējamu”.
„Viņi nevar justies mīlēti, ja mīlestībai un uzmanībai ir jādalās ar tik daudziem citiem.”
→ Tas ir viens no visnekaunīgākajiem teikumiem, kādu valsts iestāde jebkad ir uzdrošinājusies uzrakstīt. Izrādās, ja tev mājās ir pieci bērni, tad tu viņus nemīli. Tu viņiem tikai „izsniedz pakalpojumu”. Tas ir apvainojums visiem daudzbērnu vecākiem Latvijā. Mēs visi esam tikai „aprūpes iestādes vadītāji”, nevis īsti vecāki.
„Tā vietā viņi sāk justies kā “viesi” vai “pakalpojuma saņēmēji”, nevis kā ģimenes sirds.”
→ Tieši šo sajūtu ministrija pašlaik rada visiem daudzbērnu ģimeņu bērniem – ka viņi nav „īstie”, ka viņu ģimenes ir kaut kādas „otrās šķiras” ģimenes. Valsts oficiāli pasaka: tu esi tikai „pakalpojuma saņēmējs”, jo taviem vecākiem „pārāk daudz” bērnu.
„Mērens bērnu skaits ļauj […] saglabāt to ikdienas ritmu, struktūru un atmosfēru, kas atgādina “normālu” ģimeni, nevis aprūpes iestādi.”
→ Un te ir kulminācija – ģimenes ar pieciem un vairāk bērniem tiek pielīdzinātas bērnu namiem un internātiem. Tas ir ne tikai zinātniski nepamatots, bet arī morāli zemisks. Es gribētu redzēt tos ierēdņus, kas to rakstīja, aci pret aci sakām manus draugus, kuru mājās aug 6–8 bērni, un pasakām, ka viņu ģimenes ir „kā iestādes”.
„Ēdienreizes var būt mierīgā gaisotnē, nevis haotiskas un steidzīgas.”
→ Ak tā, izrādās, ja tev ir pieci bērni, tad pie galda valda haoss un steiga. Bet ja četri – tad viss ir ideāli mierīgi. Kurš to ir izmērījis? Vai ministrijā ir decibelu mērītāji lielajās ģimenēs? Tas ir smieklīgi, ja vien nebūtu tik pazemojoši.
“Šī anotācija nav tikai par audžuģimenēm. Tā ir klaja visu lielo ģimeņu stigmatizācija. Labklājības ministrija ir uzdrošinājusies pateikt, ka Latvijā pastāv „pareizais” bērnu skaits – ne vairāk par četriem, jo citādi ģimene zaudē „normāluma” statusu, bērni nejūtas mīlēti un māja pārvēršas par „iestādi”. Tas ir briesmīgi. Tas ir necilvēciski. Tas ir pretēji visam, ko mēs saprotam ar vārdu „ģimene”. Prasām Labklājības ministrijai nekavējoties atsaukt un pārrakstīt šo anotāciju, izņemot visus apgalvojumus, kas attiecas uz „normālo ģimeņu” bērnu skaitu un „autentisko ģimenes sajūtu”. Kamēr tas nav izdarīts, ikviena kuplāka daudzbērnu ģimene Latvijā ir oficiāli apvainota un pazemota no valsts puses. Mēs neesam „iestādes”. Mēs esam ģimenes. Un mums nav jāatbilst ministrijas ierēdņu šaurajam „normāluma” ietvaram, lai mūsu bērni justos mīlēti,” norāda Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes locekle.
Lasiet arī:
Nedēļas horoskops: 5. – 11.decembris
“Tā ir elle!” – pēc attiecību izjukšanas Adriana Miglāne publisko skaudru atzīšanos
Vāc iedzīvotāju parakstus ierosinājumam mainīt Lāčplēša dienas nosaukumu
Maršruts nedēļas nogalei: Salaspils botāniskais dārzs pārtapis Brīnumu mežā
BNN padoms | Svētku eglīte no Latvijas valsts mežiem – kur un kādu drīkst cirst