Veselības ministrija esot vienisprātis ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA) par nepieciešamību palielināt viszemāk apmaksāto darbinieku atalgojumu, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Taču augusta vidū izvirzītās Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) jaunās prasības par ārstniecības atbalsta personāla un ne-ārstniecības personāla atalgojuma palielinājumu no šā gada 1.septembra praktiski tik īsā laikā izpildīt nav iespējams, pauž veselības ministre Līga Meņģelsone.
Veselības ministrija norāda, ka ārstniecības iestāžu viszemāk apmaksāto darbinieku atalgojumam šogad jau novirzīti papildu 41,5 miljoni eiro.
Arī 2024.gada valsts budžeta prioritārajos pasākumos ārstniecības personāla darba samaksas palielinājumam pieprasīti papildu 62 miljoni eiro.
Veselības ministrijā skaidro, ka vienai no arodbiedrības prasībām – palielināt par 4,5% ārstu zemākās mēnešalgu likmes no 1.septembra – ir veikti aprēķini un finansējums konceptuāli ir iekļauts Ministru kabineta rīkojumā.
Tas paredz līdzekļu pārdali par labu veselības aprūpes nozarei apropriācijas kārtībā, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības aprūpes nozarē 2023.gadā.
Papildu arodbiedrības izvirzītās prasības par atalgojuma palielinājumu ārstniecības atbalsta personālam un ne-ārstniecības personālam ar 1.septembri, ir jaunas prasības. Veselības ministrija rosina šo jautājumu skatīt kontekstā ar 2024.gada valsts budžeta un veselības nozares budžeta plānošanu.
Tāpat veselības ministre Līga Meņģelsone aicina ārstniecības iestāžu vadītājus rūpīgi izvērtēt iestāžu personāla atalgojuma politiku un kopīgi ar arodbiedrības pārstāvjiem vienoties par taisnīgu un cienīgu atalgojumu viszemāk apmaksātajiem darbiniekiem.
Kā ziņots, mediķu arodbiedrība izvirzījusi VM kolektīva interešu strīda prasības, tādā veidā pēc būtības uzsākot pirmsstreika procedūru.
LVSADA jau ilgāku laiku prasa lielāku atalgojumu veselības aprūpē strādājošajiem. LVSADA uzver, ka vidējās darba samaksas pieaugums ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem vēl 4,5% apmērā nodrošinātu, ka divu gadu periodā (2022. – 2023.gadam) viņu vidējās darba samaksas pieaugums, līdzīgi kā pārējām ārstniecības personām, sasniegtu 16%. Savukārt būtisks vidējās darba samaksas pieaugums darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, ir nepieciešams tādēļ, ka no šī gada 1.aprīļa viņu vidējā darba samaksa tika paaugstināta tikai par nepilniem 23 eiro (bruto).
Lasiet arī: Rinkēvičs: Pedagogiem jāatceras, ka ar savu rīcību tie rāda piemēru audzēkņiem