Ilgstoši uzskatīts, ka maģiskais skaitlis ir 10 tūkstoši soļi dienā, lai uzturētu formu un saglabātu veselību, bet jauns pētījums atklāj, ka varētu pietikt arī ar pusi no tā, raksta britu raidorganizācija BBC.
Pētījums, kurā piedalījās 226 tūkstoši cilvēku no visas pasaules, atklājis, jau tikai četri tūkstoši soļu dienā ļauj samazināt priekšlaicīgas nāves risku. Ar 2300 soļiem pietiek, lai sirds un asinsvadi justos labāk. Jo vairāk soļu tiek pieveikts, jo labāk veselībai.
Katri papildus 1000 soļi, kas pārsniedz četrus tūkstošus, samazina priekšlaicīgas nāves risku par 15%.
Pētnieku komanda, ko veidoja Lodzas Medicīnas universitātes (Polija) un Džona Hopkinsa medicīnas universitātes (ASV) pārstāvji, konstatējusi, ka ieguvums no staigāšanas ar kājām ir pamanāms visās vecuma grupās neatkarīgi no dzimuma vai dzīvesvietas. Tomēr vislielākais ieguvums no kustībām ir personām vecumā zem 60 gadiem.
Lodzas Medicīnas universitātes profesors Macejs Banahs (Maciej Banach) sacīja, ka, lai gan medicīnas iespējas arvien pieaug, tās nav vienīgā atbilde. Viņš sacīja: “Es domāju, ka mums vienmēr jāizceļ tas, ka dzīvesveida izmaiņas, tostarp uzturs un kustības, kas ir mūsu analīzes galvenās varones, ir vismaz tikpat efektīvas, vai vēl efektīvākas kardiovaskulāro risku novēršanai un dzīvildzes pagarināšanai.”
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem,
nepietiekams fizisku aktivitāšu daudzums ir galvenais vaininieks pie 3,2 miljoniem nāves gadījumu ik gadu.
Tas ir ceturtais biežākais nāves iemesls pasaulē.
Uzņēmuma Barry’s personīgā trenere un fitnesa instruktore Hanija Faina (Honey Fine) sarunā ar BBC uzsvēra, ka mazkustīgums rada daudzas veselības problēmas. Viņa norādīja, ka ilgstoša mazkustība var palēnināt vielmaiņu un ietekmēt muskuļu spēku, var radīt sāpes dažādās ķermeņa.
“Pārāk ilga sēdēšana var arī radīt muguras problēmas, un mēs sastopamies ar šādiem cilvēkiem biroja darbos; viņu muguras nepārtraukti ir saspringtā pozā, kas vēlāk dzīvē rada aizvien jaunas problēmas,” stāstīja trenere.
Faina uzsvēra, ka būtiskas ir arī ikdienas aktivitātes, kas nav tieši saistītas ar sportošanu. Tie ir vienkārši uzdevumi – iepirkumu nešana, grīdas uzkopšana, soļošana, kamēr notiek telefonsaruna. Savukārt pastaigas dod vēl vairāk labuma: “Staigāšana pazemina asinsspiedienu, nostiprina muskuļus, kas savukārt sargā kaulus, var paaugstināt enerģijas līmeni, palīdz izstrādāties endorfīniem un kopā ar pareizu ēšanu ļauj arī saglabāt veselīgu svaru.”
Lasiet arī: Mākslīgais intelekts palīdz diagnosticēt krūts vēzi
