Valdības lēmums par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) trīs gadu līgumcenu pielāgošanu stabilizēja nozari kritiskā brīdī, izriet no aģentūras LETA rīcībā esošās kokrūpniecības uzņēmumu pārstāvju vēstules, kas nosūtīta premjerei Evikai Siliņai (JV) un zemkopības ministram Armandam Krauzem (ZZS).
Vēstulē skaidrota 2023. gada kokrūpniecības tirgus situācija un Ministru kabineta (MK) lēmumu pamatotība, un to parakstījuši uzņēmumi SIA “Smiltene Impex”, SIA “AKZ”, AS “Stora Enso Latvija”, SIA “Kurekss”, SIA “Vika Wood”, SIA “Rettenmeier Baltic Timber”, SIA “BSW Latvia” un SIA “Gaujas koks”.
Uzņēmumu pārstāvji min, ka no 2022. gada ceturtā ceturkšņa nozari ietekmēja būtisks kokmateriālu produktu tirgus kritums, tostarp strauji samazinājās celtniecības apmēri, zāģmateriālu pieprasījums un cenas, kā arī Eiropas un Āzijas būvniecības tirgus bremzējās un tirgus dinamika kļuva neprognozējama.
Vēstulē teikts, ka šīs izmaiņas tieši ietekmēja ražošanu, nodarbinātību un rentabilitāti,
kas tika atspoguļotas gan Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvajos ziņojumos, gan uzņēmumu gada pārskatos.
Kokrūpnieki vēstulē vērš uzmanību, ka lielākā daļa uzņēmumu, kas parakstījuši šo vēstuli, 2023. gadā pamatdarbībā strādāja ar būtiskiem zaudējumiem. Vienlaikus dažos gadījumos gala rezultātu izlīdzināja citi finanšu posteņi, kas neraksturo ražošanas faktisko situāciju, tādēļ zaudējumu apmērs gada pārskatos ne vienmēr ir tieši nolasāms. Tomēr tas nemainot faktu, ka tas bija viens no sarežģītākajiem periodiem skujkoku zāģmateriālu sektorā kopš 2008. gada.
Izvērtējot 2022. gada beigu un 2023. gada operatīvos datus, uzņēmēji vērsās ZM, skaidrojot krīzes situāciju un tās rašanās pamatus, kā arī aicināja rast risinājumu un radīt mehānismu, kas nodrošinātu izejvielu cenu atbilstību tirgus situācijai.
Kokrūpnieki uzsver, ka MK lēmums par LVM sortimentu piegādes trīs gadu līgumu cenu pielāgošanu nebija valsts atbalsts. Tas paredzēja izejvielu cenu korekciju līdz tirgus līmenim brīdī, kad indeksētās līgumcenas vairs neatbilda ekonomiskajai realitātei. Vēstulē teikts, ka jebkuras publiskajā telpā minētās summas faktiski ir starpība starp tirgus cenu un indeksētajām līgumcenām, kas vairs nebija ekonomiski pamatotas. Šāda korekcija nebija subsīdija vai atlaide, bet gan racionāls, valstisks lēmums nepieļaut situāciju, kurā nozarei vēl vienu gadu būtu jāturpina strādāt ar zaudējumiem.
Uzņēmumu ieskatā cenu pielāgošana 2024. gadā stabilizēja situāciju kritiskā brīdī un palīdzēja novērst riskus, kas citādi būtu skāruši eksportspēju, investīcijas, nodokļu ieņēmumus un reģionālās darbavietas. Tas ļāva skujkoku zāģētavu sektoram 2024. un 2025. gadā atgūt ražošanas apmērus, modernizēt procesus un uzlabot darbinieku atalgojumu, sniedzot pienesumu Latvijas ekonomikai.
Kokrūpnieki uzskata, ka pieņemtais lēmums bija nepieciešams un ekonomiski pamatots risinājums konkrētajā tirgus situācijā, kas ļāva saglabāt ražošanu, konkurētspēju un nodokļu pienesumu valstij.
Jau ziņots, ka Krauze ir vērsies Ģenerālprokuratūrā saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem.
Ministrijā aģentūrai LETA norādīja, ka prokuratūrai lūgts izvērtēt iespējamās amatpersonu prettiesiskas rīcības un lēmumu tiesiskumu saistībā ar valdības 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija lēmumiem par koksnes cenu korekcijām LVM atbilstoši brīvā tirgus cenām.
Vienlaikus partija “Progresīvie” ir vērsušies Ģenerālprokuratūrā par ZM virzīto atbalstu kokrūpniekiem. “Progresīvie” jau iepriekš norādīja, ka ir jāizvērtē, vai ZM prasītais atbalsta mehānisms kokrūpniekiem bija izdevīgākais sabiedrībai, prasot ZM sniegt skaidrojumus.
Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude, lai izvērtētu, vai amatpersonas, lemjot par atbalstu kokrūpniekiem, ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām.
Tāpat ziņots, ka LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš oktobrī nolēma atkāpties no amata. Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza.
Vienlaikus TV3 raidījums “Nekā personīga” oktobrī vēstīja, ka viņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ – atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.
Raidījums norādīja, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, norādot, ka tā būtu līdzekļu izšķērdēšana.
Siliņas vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu, atzīmēja raidījums.
“Nekā personīga” minēja, ka 2023. gadā lielākie kokrūpnieki sāka celt trauksmi, ka Krievijas karš Ukrainā sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā. Tā ietekmē samazinājās zāģmateriālu noiets un cenas kritās. Tas visvairāk ietekmēja lielos eksportētājus, kuri LVM izsolēs bija nosolījuši trīs gadu skuju koku zāģbaļķu līgumus par augstām cenām. Nozari pārstāvošās asociācijas vērsās pie LVM, piedāvājot noteikt “konkurētspējīgu cenu”, bet LVM vadība atteicās to darīt, skaidrojot, ka tas būtu ne tikai nesaimnieciski, bet arī pretlikumīgi.
LVM atbildes vēstulē, kuru parakstījis Putniņš un pārējie valdes locekļi, skaidrots, ka šāds lēmums miljonos eiro samazinātu LVM ieņēmumus un, tā rīkojoties, tiktu izšķērdēti valsts līdzekļi. Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības līguma kontekstā, jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci.
Taču 2023. gada nogalē Krauze un ministrijas toreizējais valsts sekretārs, vienlaikus arī valstij piederošo LVM akciju turētājs, tagadējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu, kurā, kā min raidījums, tika mēģināts panākt iespaidu, ka nozarē ir ārkārtas situācija, Latvijas zāģētavas konkurencē augsto resursu cenu dēļ zaudē Ziemeļvalstīm, tāpēc tirgus stabilizācijai LVM jau noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem faktiski jādod atlaides.
Vienlaikus, pēc raidījumā vēstītā, tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), norādot, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie gadi meža nozares produkcijas eksportētājiem nesuši rekordlielu peļņu: 2021. gadā – 201 miljonu eiro un 2022. gadā – 102 miljonus eiro, kā arī, ka sagaidāmā krīze ir tikai prognoze. Tāpat tika izteiktas bažas, ka ar šādu cenu samazinājumu ilgtermiņa līgumos tiek atbalstīti tikai lielie kokrūpnieki, nevis visa nozare.
Ņemot vērā Krauzes vadītās ministrijas ziņojumu, valdība uzdeva nodrošināt, ka no 2024. gada 1. janvāra LVM zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos ar komersantiem piemēro, nevis viņu nosolītās, bet krietni mazākās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas. Un lika ziņot MM, kādu iespaidu tas atstās uz LVM ieņēmumiem, un tika secināts, ka LVM peļņa ceturksnī samazinājās par 7,54 miljoniem eiro. Gada laikā peļņas samazinājums nav ticis vērtēts, taču raidījums norāda, ka šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!