Jau otro nedēļu pēc kārtas simtiem tūkstošu cilvēku piedalās protestos visā Vācijā, protestējot pret labējo partiju “Alternatīva Vācijai” (AfD). Protesti saasinājās pēc pētniecisko ziņu portāla “Correctiv” ziņām par labējo ekstrēmistu sanāksmi Potsdamā, kurā tika apspriesta migrācijas politika, tostarp ārvalstnieku masveida deportācijas, svētdien, 21.janvārī, ziņo Reuters.
AfD, kas valsts mēroga aptaujās ieņem otro vietu, ir noliegusi, ka paziņotie migrācijas plāni ir partijas politika.
Svētdien mītiņi notika Berlīnē, Minhenē, Brēmenē un Ķelnē, kā arī tradicionālajos AfD vēlēšanu apgabalos Vācijas austrumos, piemēram, Leipcigā un Drēzdenē.
350,000 people protest in Berlin against far-right extremism and the rise of the AfD pic.twitter.com/NGcxIzGGPF
— UI International (@UI_GLOBAL) January 21, 2024
Policija ziņoja, ka Minhenē organizatori priekšlaicīgi izbeidza protestu aptuveni 100 000 dalībnieku dēļ. Protesta organizatori ziņojuši, ka protestā piedalījās 200 000 cilvēku.
Tens of thousands protest against far-right AfD party in Germany's Munich pic.twitter.com/0yagFG1i8L
— PressTV Extra (@PresstvExtra) January 21, 2024
Berlīnē protesta sākumā bija 30 000 cilvēku, to skaitam pieaugot.
350.000 show Solidarity against the far right Party AfD in Berlin. #noafd #b2101 pic.twitter.com/lpOAUf1rkm
— Ferat Koçak (@der_neukoellner) January 21, 2024
Pasākuma organizatori lēš, ka sestdien visā valstī demonstrēja aptuveni 300 000 cilvēku.
Frankfurtes sociālā konsultante Štefija Kiršenmane (Steffi Kirschenmann) sacīja, ka “tas ir signāls pasaulei”, ka Vācija neļaus tam notikt nepamanītam. Viņa bija viena no desmitiem tūkstošu protestētāju, kas sestdien miermīlīgi pulcējās Frankfurtes centrā.
Prezidents Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier) svētdien izplatītajā videovēstījumā raksturoja protestus pret labējo ekstrēmismu Vācijā kā apliecinājumu cilvēku stingrajai nostājai un uzslavēja dalībniekus par to, ka viņi ir nostājušies pret mizantropiju un labējo ekstrēmismu.
Vācijas vicekanclers Roberts Hābeks (Robert Habeck) vietējam laikrakstam sacīja, ka viņš uzskata protestus par apliecinājumu demokrātijai.
“Boersen-Zeitung” ziņo, ka Vācijas biržas indeksā DAX iekļautie uzņēmumi nāca klajā ar publiskiem paziņojumiem, kuros tika nosodīta ksenofobija, antisemītisms un labējais politiskais ekstrēmisms.
Lasiet arī: VIDEO | Vācijas lauksaimnieki bloķē ceļus, protestējot pret subsīdiju samazināšanu
