Valsts prezidenta ierosinājums – attiecināt pienākumu iegūt pielaidi valsts noslēpumam arī uz pašvaldību vadību – ir tik loģisks, pašsaprotams un efektīvs, ka vienīgā reakcija uz to patiesībā var būt tikai šāda: “Kur gan Jūs, Rinkēviča kungs, bijāt agrāk?”
Interesanti, kas tagad notiks tālāk, kā uz valsts galvas priekšlikumu – saistītu gan ar ģeopolitisko situāciju, gan ar valsts un civilās aizsardzības plānošanu – reaģēs Saeima? Diez vai likumdevēju entuziasms būs patiess, jo partijām nākas jau tagad izvērtēt, cik lielā mērā šādas prasības ievedums varētu aizskārt to pašvaldību politiķu pozīcijas.
Taču diez vai kāda no tām – gan valdībā ietilpstošās, gan tajā atgriezties cerošās – riskēs atklāti sabotēt Valsts prezidenta priekšlikumu. Īpaši, rēķinoties ar viņa popularitāti un saviem, lai neteiktu vairāk, pieticīgajiem – ar vienu ciparu pirms komata – reitingiem. Tāpēc valsts svētku laiks – pēc kura Edgars Rinkēvičs sola iesniegt savu iniciatīvu parlamenta izskatīšanai – dažām partijām jau ir pamatīgi sabojāts.
Šis ir pat sava veida melnā humora paraudziņš,
jo valsts galva par šādu ieceri medijus informēja parlamenta priekšsēdētājas Daigas Mieriņas klātbūtnē. Viņas pārstāvētās “Zaļo un zemnieku savienības” rindās, pieļauju, tūlīt pat atrastos vairāki – un ilggadēji – pašvaldību “ķeizariņi”, kas saņemtu Satversmes aizsardzības biroja atteikumu dot pielaidi.
Valsts galva ir tādejādi vēlreiz apcirtis visu “neticīgo Tomu” [arī šī raksta autora] runas – jau izskanējušas vai iespējamas – par savu ciešu iesaisti darījumā starp Jauno Vienotību un ZZS par viņa ievēlēšanu. Vienlaikus jau ir skaidrs, ka
Rinkēviča iniciatīva neuzlabos abu valdības partneru attiecības,
jo pašvaldībās sakņotie “zociķzemnieki” te saredz nodevīgu dūrienu sev mugurā.
Turklāt neaizmirsīsim, ka atteikuma pamats varētu būt ne tikai cieša sadarbība ar Aivaru Lembergu [pareizāk sakot, kalpošana viņam] – smagos koruptīvos noziegumos apsūdzētu, ASV sankcijām pakļautu un arī provokatīvus, valsts starptautiskajām attiecībām “neviennozīmīgus” paziņojumus izplatošu politiķi. Ar to problēmas varētu būt it kā vienīgi Ventspils domes “zicpriekšsēdētājam” Jānim Vītoliņam (LuV).
Lai amatpersona nesaņemtu pielaidi valsts noslēpumam, pietiek vien ar tādu “sīkumu” kā pārbaudes gaitā konstatēti fakti, “kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, uzskatīt, ka speciālās atļaujas izsniegšana neatbilst nacionālās drošības interesēm.” Tāpat pielaidi var liegt arī personai, “kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ.”
Saeimai apstiprinot šādus nosacījumus, var atklāties, ka tie vēršas ne jau tikai pret dažām Latvijas politikas “melnajām avīm”, kuras tūlīt pat iešaujas prātā.
Piemēram, bijušie saskaņieši – jau atlaistais Rēzeknes pilsētgalva Aleksandrs Bartaševičs (Kopā Latvijai), tagad pieklusušais Daugavpils domes vadītājs Andrejs Elksniņš (patlaban bezpartejisks). Vai arī amatu zaudējušais Gatis Truksnis (arī, šķiet bez politiskās piederības, sodīts par narkotiku glabāšanu), kurš 2025.gadā sola ar pilsētnieku pilnvarojumu atgriezties – jāsaka, pietiekami pamatoti – Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatā.
Viņi ir tikai valsts galvas piedāvājuma “aisberga virsotne”.
Ko tad, ja gadījumā “zem naža” pakļūst arī Ogres novada priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA)? Viņa biogrāfijā taču ir dažas nacionālam politiķim dīvainas un pat partijas biedrus mulsinošas detaļas. Ko tad, ja Satversmes aizsardzības birojam esot “neelastīgam”, atklāsies citu partiju municipālo pīlāru nespēja izturēt pārbaudi? Ja nu šādi, ej nu zini, tiek atsijāts kāds galvaspilsētas pašvaldības vadītājs?
Rinkēviča ierosme spēj izraisīt zemestrīci Latvijas politikā. Taču tāda mums ir vajadzīga. Pērnā gada 24.februāris ir radījis vairāk kā leģitīmu pamatu šādai pašvaldību politiķu vētīšanai. Tieši tāpat kā asiņainais 1991.gada 13.janvāris Viļņā radīja pamatu liegt tiesības uz Latvijas valsts varu bijušajiem komunistiem, čekistiem un viņu līdzskrējējiem [arī šī raksta autoram].
Lasiet arī: Valsts prezidents rosinās, lai pielaidi valsts noslēpumam iegūtu arī pašvaldību vadītāji
