Ilona Bērziņa, BNN
Ministru prezidenta lēmums uz pusotru nedēļu doties atvaļinājumā laikā, kad valdības liktenis joprojām ir pilnībā neskaidrs, šķiet, maigi sakot, nepārdomāts. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Ministru kabinetu sašūpoja tieši paša Krišjāņa Kariņa vēlme par katru cenu paplašināt valdošo koalīciju.
Ja viņš cer, ka šī atvaļinājuma laikā visa politiskā šūmēšanās pāries pati no sevis, tā nebūt nenotiks. Šīs nav iesnas, kas, ārstētas, izzūd septiņās dienās, neārstētas – nedēļas laikā.
Protams, arī Ministru prezidents ir tikai cilvēks, un atpūta viņam ir nepieciešama. Tomēr atbildīgs valstsvīrs būtu izvēlējies tam piemērotāku laiku – tad, kad valdība strādā saskaņoti kā pulkstenis. Tagad virs viņa galvas, līdzīgi Damokla zobenam, karājas Valsts prezidenta noteiktais termiņš skaidrības rašanai par valdības turpmāko darbu.
Edgara Rinkēviča prokuratūrai veltītā kritika – un tās rezultātā vērojamā Tieslietu padomes sasparošanās saistībā ar sodu politiku korupcijas un valsts drošības lietās – nepārprotami liek gan mums visiem, gan īpaši Latvijas varas pīlāriem noprast, ka
jaunievēlētais Valsts prezidents ar vārdiem nemētājas.
Tāpēc nebūs lieki vēlreiz atgādināt Kariņam par Rinkēviča solīto “potenciālo pārsteigumu”, ja līdz augusta vidum, kad jāsāk strādāt pie 2024.gada valsts budžeta projekta, valsts galvam nebūs skaidrības par to, kādā sastāvā valdība turpinās darbu.
Tikmēr Kariņš par paša ievārīto putru un koalīcijas partneru neapmierinātību, šķiet, īpaši nesatraucas. Arī sabiedrību kopumā – ja neskaita politikas vērotājus – vismaz pagaidām īpaši neinteresē norises valdībā. Tomēr tās neatrisinātie jautājumi nekur nepaliek un vistiešākajā veidā ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju.
Kur ņemt veselības nozarei joprojām trūkstošos 27 miljonus eiro? Ko darīt, lai gada beigās medicīnas pakalpojumu sniegšanai netiktu norauts stopkrāns? Kā/vai reformēs izglītības sistēma? Valsts uzņēmumus atdos privatizācijai vai tomēr nē? Būs/nebūs banku virspeļņas nodoklis, ko politiķi solīja apspriest saistībā ar nodokļu sistēmas izmaiņām?
Tie ir tikai daži no jautājumiem, kuru atrisināšanai nepieciešams vienots valdošās koalīcijas darbs un valsts nākotnes redzējums. Uz čemodāniem sēdošiem ministriem vai koalīcijas paplašināšanas intrigās ierautiem politiķiem tam vienkārši nepietiek ne spēka, ne laika.
Taču valdības vadītājs tikmēr mierīgi dodas atvaļinājumā, gan piebilstot, ka nepieciešamības gadījumā atgriezīsies pie savu pienākumu pildīšanas. Bet, Kariņa kungs!
Šis “nepieciešamības gadījums” ir iestājies
jau kopš brīža, kad valdības stabilitāte jūsu pašu rokām tika sašūpota!
Turklāt neaizmirsīsim, ka Krišjānis Kariņš pilda ne vien premjera, bet arī ārlietu ministra pienākumus. Tagadējos ģeopolitiskajos apstākļos ir ļoti būtiski, lai neviens no šiem “komandtiltiņiem” pat ne uz mirkli nepaliek bez stūrmaņa.
Tādēļ jājautā: vai tā tomēr nav liela bezatbildība – vienai no valsts augstākajām amatpersonām [formāli – trešajai] doties brīvdienās, neatrisinot paša radītās problēmas?
Lasiet arī: Valdības sēžu pārtraukumā partijas attiecību kārtošanas sarunas pagaidām neplāno
