Prokuratūrai nepārsūdzot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, spēkā stājies bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) par valsts amatpersonas bezdarbību pilnībā attaisnojošs spriedums, noskaidroja aģentūra LETA.
Iepriekš Rīgas pilsētas tiesa bijušo ministri pilnībā attaisnoja, bet prokurors par spriedumu iesniedza protestu, līdz ar ko lieta bija jāskata apgabaltiesā, kas arī spriedumu atstāja negrozītu.
Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Viņķeli apsūdzēja pēc Krimināllikuma 319.panta pirmās daļas par valsts amatpersonas bezdarbību.
Apsūdzība Viņķelei tika celta par to, ka viņa nenodrošināja Covid-19 vakcinācijas stratēģijas izstrādāšanu vīrusa izplatības ierobežošanai Latvijā,
kas ietver vakcīnu iegādi, glabāšanu, loģistiku, amatpersonu kompetenci un medicīniskos resursus vakcinācijas procesa nodrošināšanai.
Prokuratūra norādīja, ka Viņķele zināja par iespējamo Covid-19 vakcīnu pieejamību pasaules tirgū 2021.gadā un to, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts atbalsta vienošanos par vakcīnu iegādi dalībvalstu vārdā un ar to saistītās procedūras projektu. Viņai bijis pienākums līdz brīdim, kad tiek lemts par pasūtāmo vakcīnu skaitu, izstrādāt minēto stratēģiju.
Prokuratūrā uzskatīja, ka, neizstrādājot stratēģiju, Viņķele neizpildīja valsts amatpersonas pienākumu, tas ir, būdama valsts amatpersona, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma un uzlikta uzdevuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ar to radīja būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm.
2020.gada novembrī ES piedāvāja dalībvalstīm centralizētā iepirkumā iegādāties “Pfizer/Biontech” ražotās vakcīnas pret Covid-19. Kā liecina Veselības ministrijas (VM) disciplinārkolēģijas atzinums, Latvija varēja pieteikties 841 342 devām, taču lēma iegādāties tikai 97 500. Savukārt nākamajā kārtā pieejamo 420 707 vakcīnu vietā Latvija nolēma iegādāties 100 000. Rezultātā Latvijā vakcinācija pret Covid-19 sākta krietni gausāk nekā citās ES valstīs.
Kad atteikšanās no vakcīnām nāca gaismā, premjers Krišjānis Kariņš (JV) pieprasīja Viņķeles demisiju. Vēlāk prokuratūra sāka izmeklēšanu, un vēlāk Viņķelei tika uzrādīta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību.
Pēc VM iekšējās izmeklēšanas par atteikšanos no vakcīnām disciplinārsodus saņēma bijušais Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens un bijusī ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2021.gada 9.martā atteicās sākt kriminālprocesu par vakcīnu iepirkumu, tomēr pēc bijušā ģenerālprokurora Jura Stukāna iniciatīvas iepirkumu vēlreiz izvērtēja prokurors, un kriminālprocess tika sākts.