Valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu Latvijas nacionālajā aviokompānijā “airBaltic” atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā “maks, no kā pasmelties”, nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks, vērtē Valsts kontrole.
Iestāde veikusi 2021.gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu “airBaltic”.
Latvijas kopējais ieguldījums “airBaltic” pamatkapitālā veido 545 miljonus eiro. No tā Covid-19 krīzes seku mazināšanai valsts 2020.-2022.gadā ieguldīja kopumā 340 miljonus eiro, tādējādi palielinot valsts līdzdalību uzņēmumā no 80,05% līdz 97,97%.
Valsts kontrole secinājusi, ka nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija (SM), “airBaltic” padome, Ministru kabinets (MK) – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.
Valsts kontrole atgādina, ka sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā “airBaltic” piešķirtos 250 miljonus eiro. Tas tika skaidri pausts gan oficiālos dokumentos, gan publiskajos paziņojumos līdz 2023.gada jūnijam. Atbilstoši MK 2021.gadā apstiprinātajai stratēģijai ieguldījuma atgūšana bija plānota sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesā, kurā daļa valstij piederošo akciju tiktu pārdotas, līdzdalību samazinot līdz 51%.
Tomēr, kā secinājusi Valsts kontrole, stratēģijai trūka konkrēta rīcības plāna. To apliecina fakts, ka apstiprinātā stratēģija nav ne reizi pārskatīta, lai gan pārmaiņas bija būtiskas, tai skaitā Covid-19 pandēmijas otrais vilnis, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, lidmašīnu dzinēju problēmas un vairākkārtējas izmaiņas “airBaltic” biznesa plānos. Tikmēr valsts uzņēmumā ieguldīja vēl 90 miljonus eiro.
2024.gada augustā valdība nolēma samazināt “airBaltic” pamatkapitālu par 571 miljonu eiro, ko uzņēmums uzskata par būtisku priekšnoteikumu IPO veiksmīgai īstenošanai. Pēc šī lēmuma amatpersonas un “airBaltic” pārstāvji “publiski nepamatoti pauda, ka ieguldījuma atgūšana nekad nav bijusi plānota, vai arī uzsvēra, ka valsts atbalsts jau atmaksāts caur nodokļiem un ekonomisko pienesumu”, atzīmē Valsts kontrole.
Atbalsts “airBaltic” tika sniegts atbilstoši tobrīd spēkā esošajam Eiropas Komisijas (EK) regulējumam, tādējādi uzņēmums nonāca “valsts atbalsta stāvoklī”. Tas nozīmē, ka “airBaltic” bija jāievēro noteikti ierobežojumi, piemēram, attiecībā uz valdes atalgojumu. Kā skaidro Valsts kontrolē, izejas no valsts atbalsta galvenais mērķis ir samazināt valsts līdzdalību uzņēmumā. Taču tas ir Latvijas – kā atbalsta sniedzējas – lēmums, vai šī procesa rezultātā tā atgūst savu Covid-19 lakā ieguldīto finansējumu. Šobrīd Pagaidu regulējumā ir ietverti vēl citi iziešanas mehānismi, t. sk., ieguldījumu faktiski neatgūstot. Tomēr MK līdz šim nav apstiprinājis šādu iziešanas stratēģiju.
Papildus EK nosacījumiem valstīm bija iespēja piemērot arī stingrākus nosacījumus. Latvija tādus nenoteica. Lai gan sabiedrībai un valdībai 2020.gadā tika sniegta informācija par “airBaltic” vadības brīvprātīgu algas samazinājumu par 20% Covid-19 krīzes sākumā, revīzijā konstatēts, ka šī summa bija tikai uz laiku ieturēta un 2022.gada janvārī valdei pēc tās iniciatīvas tika izmaksāta.
Valsts kontrole 2021.gadā aicināja MK noteikt īpašu kārtību “airBaltic” ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai.
MK to neizveidoja, turpinot uzraudzību pēc 2015.gada noteikumiem.
Līdz 2024.gada decembrim MK iesniedzamos informatīvos ziņojumus par faktisko situāciju sagatavoja pati “airBaltic”. Informatīvajos ziņojumos, ja vien tie nebija saistīti ar papildu ieguldījuma nepieciešamību, pārsvarā tiek izcelti “airBaltic” operacionālās darbības pozitīvie aspekti, neminot dažādus ar finansiālo situāciju saistītus riskus, secinājusi Valsts kontrole. Lielākā daļa ziņojumu nav publiski pieejami, mazinot caurskatāmību. MK uzraudzība netika veikta, balstoties uz strukturētu informācijas analīzi par rādītājiem un rezultātiem, kas parādītu virzību uz ieguldījuma atgūšanu vai savlaicīgi identificētu novirzes, lai veiktu korektīvus pasākumus.
Savukārt SM joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot “airBaltic” uzraudzību (piemēram, darbiniekus atalgojums, kapitālieguldījumi).
Valsts kontroles vērtējumā, SM nepietiekami reaģē uz nozīmīgu informāciju, kad tā tomēr nonāk tās rīcībā. Ministrija pilnvērtīgi nepiedalās finanšu un nefinanšu mērķu noteikšanā.
Valsts kontrole secina, ka “airBaltic” padome nav pietiekami uzraudzījusi valdes atalgojuma ierobežojumus. Lai gan finansiālā situācija bija sarežģīta, valdes atalgojums pieauga. Tāpat 2022.gadā valdei no valsts atkārtotā Covid-19 ieguldījuma izmaksātas prēmijas par 2019.gadu.
Tāpat konstatēts, ka atbildīgo institūciju uzdevumi nav izpildīti pietiekami mērķtiecīgi, lai valsts kā akcionārs varētu pilnvērtīgi sekot līdzi “airBaltic” biznesa plāniem un finansiālajai situācijai ar mērķi sekmēt ieguldījuma atgūšanu. Nav arī izvērtētas valsts kā akcionāra stratēģiskās alternatīvas, atstājot pilnīgu rīcības brīvību uzņēmuma valdei.
Būtiskākās izmaiņas “airBaltic” biznesa plānos veiktas 2023.gada jūlijā, apstiprinot jaunāko biznesa plānu un plānojot flotes palielināšanu. Valsts kontrole secina, ka jaunais plāns un tajā ietvertās izaugsmes ieceres primāri vērstas uz veiksmīgu IPO īstenošanu, uzņēmumam uzskatot, ka izaugsme ir priekšnoteikums finansiālajai ilgtspējai un darbības nepārtrauktībai.
Vienlaikus nav precīzi definēti ne uzņēmuma izaugsmes virzieni, ne flotes faktiskā izmantošana un šie aspekti var mainīties atkarībā no tirgus un ārējiem apstākļiem. Plāni balstīti uz virkni pieņēmumu, tostarp par reģiona izaugsmi, un “airBaltic” izvirzītās ambīcijas nav pilnībā segtas ar pieejamo finansējumu.
Valsts saturiskā iesaiste biznesa plānu izstrādē joprojām netiek pilnvērtīgi nodrošināta, uzsver Valsts kontrolē. Saistībā ar aktuālo biznesa plānu atbildīgās institūcijas izvērtēja un sniedza atzinumu par plānu, kas paredzēja divus iespējamus flotes izmēra scenārijus. “airBaltic” padome tām nesniedza informāciju, kurš no šiem scenārijiem un kāpēc tika izvēlēts. SM aktuālāko biznesa plāna versiju pieprasīja no padomes tikai tad, kad to vajadzēja iesniegt Valsts kontrolei.
Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka Valsts kontroles ieskatā šobrīd ir nopietni jāizvērtē “airBaltic” biznesa plāna dzīvotspēja. “Uzņēmuma finanšu situācija ir sarežģīta – to apliecina zaudējumi gan pagājušajā gadā, gan šī gada sākumā, negatīvs pašu kapitāls, kā arī būtiski aizkavēts un vairākkārt pārcelts IPO process. Vairs nav runas par iespēju valstij atgūt ieguldītos līdzekļus IPO ceļā. Tieši pretēji – uzņēmums atklāti norāda uz vajadzību pēc papildu valsts finansējuma un bez tā IPO īstenošana ir maz ticama,” norāda viņš.
Tāpat viņš atzīmē – lai arī uzņēmums ir strauji audzis un sasniedzis sākotnēji plānoto flotes apjomu, tā finansiālā situācija ir pasliktinājusies. “Mūsu ieskatā valsts līdzekļu turpmāka ieguldīšana esošajā modelī, neizvērtējot tā dzīvotspēju un ilgtspēju, būtu nepamatota. Aicinām SM, uzņēmuma padomi un MK meklēt racionālas un ekonomiski pamatotas alternatīvas uzņēmuma turpmākai attīstībai,” norāda Āboliņš.
2022.gada novembrī valsts pirmo reizi definēja, ko tā vēlas sasniegt ar līdzdalību “airBaltic” jeb aviokompānijas vispārējo stratēģisko mērķi. Tas paredz veicināt Latvijas starptautisko sasniedzamību, nodrošinot pasažieru un kravu aviopārvadājumus. Gaidu vēstuli, kas detalizētu šo mērķi, SM līdz šim nebija izstrādājusi.
“airBaltic” savos izaugsmes plānos pietiekami neņem vērā potenciālos riskus, kas var ietekmēt valsts ieguldījuma vērtības saglabāšanu un valsts to arī neprasa. Valsts līdz šim drīzāk darbojās kā “maks, no kā pasmelties”, nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks, secinājusi Valsts kontrole.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.
2024.gadā “airBaltic” koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.