Eiropas Sociālās apdrošināšanas platformas (ESIP) un Zāļu novērtēšanas komitejas (MEDEV) jaunajā ziņojumā atklāts, ka zāļu cenas Eiropā ir strauji pieaugušas, īpaši vēža un reto slimību ārstēšanai. Eiropas valstīs, tostarp Vācijā, Spānijā, Beļģijā un Latvijā, izdevumi par zālēm ir lielāki, taču ne tāpēc, ka to tiek pirkts vairāk, bet tāpēc ka zāles ir dārgākas, pirmdien, 14.oktobrī, ziņo “Politico”.
Lai gan demogrāfiskās tendences, tostarp iedzīvotāju novecošanās un lielāks skaits cilvēku ar hroniskām slimībām, “varētu liecināt par kompensējamo zāļu apjoma pieaugumu”,
galvenais farmācijas izdevumu veicinātājs, šķiet, “ir augstākas cenas”, teikts ziņojumā.
Globālā biofarmācijas uzņēmuma “Ipsen” izpilddirektors Deivids Lovs (David Loew) norādījis, ka koncentrēšanās tikai uz zāļu izmaksu samazināšanu, neuzlabojot veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, var kavēt pieeju inovācijām medicīnā.
Tomēr ziņojumā norādīts, ka absolūtie izdevumi par zālēm pieaug visās jomās. Īpaši izteikti tas bija vērojams 2023.gadā, kad dažās valstīs izdevumi par medikamentiem gada laikā pieauga par no 4% līdz 13%.
Piemēram, Francijā 2023.gadā kompensējamie izdevumi par zālēm sasniedza 38,5 miljardus eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā 2022.gadā. Beļģijā izdevumi par zālēm no 2021. līdz 2022.gadam palielinājās par 9%, sasniedzot 6,5 miljardus eiro, bet Nīderlandē šajā periodā tie pieauga par gandrīz 4%, sasniedzot 8 miljardus eiro.
ESIP un MEDEV ziņojumā aicina politikas veidotājus Eiropas un valstu līmenī “nepieļaut valsts finansēto veselības aprūpes sistēmu graušanu, īstenojot politiku, kas pārmērīgi stimulē farmācijas nozares uzņēmumus, radot arvien pieaugošas un nepiedodami augstas cenas”.
Pašlaik ES tiek pārskatīti tiesību akti farmācijas jomā, lai labāk līdzsvarotu nozares stimulus un piekļuvi inovatīvām zālēm. Kritiķi apgalvo, ka spēkā esošie tiesību akti veicina stimulu ļaunprātīgu izmantošanu retām slimībām paredzētām zālēm, izmantojot pārāk specifisku klasifikāciju.
Ziņojumā ieteikts, ka ierosinātajiem jaunajiem tiesību aktiem, par kuriem valstis pašlaik diskutē un par kuriem ES institūcijas, domājams, vienosies nākamgad, būtu jāvirza pētniecība un ieguldījumi biomedicīnā uz jomām, kurās ir lielākas, vēl neatrisinātas vajadzības.
“Tās būtu jānosaka ciešā sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, kuru uzdevums un loma ir uzraudzīt un reaģēt uz iedzīvotāju faktiskajām terapeitiskajām vajadzībām,” teikts ziņojumā.
ESIP un MEDEV brīdina, ka valstu veselības aprūpes sistēmas saskarsies ar “aizvien lielākām ilgtspējības problēmām”, ja zāļu izmaksu pieauguma tendence turpināsies, un piebilst, ka turpmākajos gados gaidāms, ka izdevumi par zālēm turpinās pieaugt.
Izdevumus galvenokārt veicina medikamenti pret vēzi, tostarp zāles pret retām slimībām, jo īpaši slimnīcās. Tāpat pieaug arī imūnpreparātu, vielmaiņas slimību un diabēta medikamentu izmaksas.
Ziņojumā aicināts palielināt konkurenci reto slimību ārstēšanai paredzētajām zālēm, lai nodrošinātu, ka tirgū nonāk lētāki zāļu līdzinieki, tiklīdz beidzas tirgus aizsardzības termiņš.
ESIP direktors Jannis Natsis (Yannis Natsis) uzsvēra, ka valsts iestāžu mērķis ir nodrošināt optimālu veselības aprūpi, ievērojot valsts budžeta ierobežojumus.
Viņš uzsvēra, ka, lai to panāktu, inovācijām jābūt balstītām uz pierādījumiem un pieejamām, brīdinot, ka pretējā gadījumā veselības un labklājības sistēmu finansiālā ilgtspēja ir apdraudēta.
Lasiet arī: Izglītības iestādēm būs jānodrošina bezmaksas menstruālās higiēnas paketes