Pie Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas (LKS) un vēlāk arī pie viņas partijas biedra Miroslava Mitrofanova ilgstoši strādājušo palīdzi pieņemt darbā 2014.gadā ieteicis kāds Dmitrijs no Krievijas, kurš, iespējams, darbojās Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) interesēs, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, atsaucoties uz nopludinātām elektroniskā pasta sarakstēm.
Jau iepriekš centrs “Re:Baltica” bija izpētījis, ka Ždanoka vismaz no 2004.gada atskaitījās Krievijas FSB darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai, tomēr viņa pati ir noliegusi šādu sadarbošanos un pieļāvusi iespēju vērsties tiesā pret medijiem, kas par to ziņojuši.
Šonedēļ “Re:Baltica” vēsta, ka Krievijas pusē ir “apspriesta iespēja” pieņemt darbā pie Ždanokas palīga-sekretāra amatā kādu studējošo. 2015.gadā par EP deputātes palīdzi kļuvusi kāda Jūlija Satirova, kuras vecāki esot no Odesas. Eiroparlamentāriete skaidrojusi, ka Odesā viesojusies 2014.gadā, kad tur notika masu protesti un ugunsgrēks arodbiedrību namā. Satirova tobrīd studējusi Frankfurtē, un augstskola maksājusi par prakses laiku, tāpēc Ždanoka viņu pieņēmusi darbā.
“Re:Baltica” atzīmē, ka pēc Krievijas Valsts Humanitārās universitātes pabeigšanas Satirova studējusi Vācijā vai Austrijā. Strādājot EP, Satirova no publicitātes esot izvairījusies, piemēram, kādā vēstulē Ždanokai sieviete lūgusi “drošības apsvērumu dēļ” nenorādīt pie preses relīzes savu vārdu, bet atstāt tikai kontakttālruni.
2018.gadā, kad Ždanoka atgriezās Latvijā, lai gatavotos Saeimas vēlēšanām, Mitrofanovs pārņēma viņas mandātu EP un arī palīdzi Satirovu. Mitrofanovs “Re:Baltica” klāstījis, ka nezina, kā Satirova nokļuva Briselē un kas ir Dmitrijs, kas viņu ieteica Ždanokai.
Satirova paralēli bija arī palīdze EP deputātam Jirži Maštalkam no Čehijas, kurš 2016.gadā saņēma apbalvojumu no režīma līdera Vladimira Putina par attiecību stiprināšanu starp abām valstīm. “Re:Baltica” skaidro, ka Satirova nav vienīgā, kurai Ždanoka atrada darbu EP. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā viņa darbā iekārtoja kādreizējo līdzgaitnieku Juri Sokolovski.
Kā jau rakstīts, nopludinātas elektroniskā pasta sarakstes liecina, ka vispirms elektronisko vēstuļu apmaiņa vairāku gadu garumā regulāri notikusi starp Ždanoku un Krievijas pilsoni Dmitriju Gladeju, kurš darbojās Krievijas FSB. Ždanoka “Re:Baltica” neesot atbildējusi, vai zināja, ka Gladejs bija no FSB.
Viņa “redzamais” uzdevums pēdējās desmitgadēs bija pārstāvēt Krieviju vēlēšanu novērošanas organizācijās, kuras leģitimizēja problemātiskas vēlēšanas Krievijas interešu lokā esošajās valstīs, kurās īstas starptautiskas organizācijas saskatīja problēmas, piemēram, 2014.gadā Krievijas anektētajā Krimā, kur Ždanoka kopā ar vairākiem citiem Kremlim draudzīgiem EP deputātiem tēloja “novērotājus” no Rietumiem.
Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) toreiz norādīja, ka Ždanoka kalpoja kā “efektīvs resurss gan Krievijas televīzijas pārraidēs, gan dažādos publiskos pasākumos Briselē un Latvijā, kur tika pausts stingrs atbalsts Krievijas pozīcijai Ukrainas konfliktā”.
Šā gada martā VDD sāka kriminālprocesu pret Ždanoku par viņas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem.
Lasiet arī: Vai Dons bija pēdējais? Saeimā iesniegs aicinājumu pārtraukt Latvijas dalību Eirovīzijā