Lauku atbalsta dienestā (LAD) līdz 25.augustam lauksaimnieki iesnieguši informāciju par šā gada nelabvēlīgajos laika apstākļos cietušajām platībām 79 000 hektāru apmērā, un kopējie provizoriskie zaudējumi lēsti gandrīz 93 miljonu eiro apmērā, ziņo Zemkopības ministrijā (ZM).
Vienlaikus ministrijā uzsvēra, ka lauksaimnieki turpina iesniegt informāciju LAD par cietušajām platībām.
ZM ceturtdien, 28.augustā, ikmēneša Eiropas Komisijas (EK) darba grupas sanāksmē iesniedza jaunākos datus par pašreizējo situāciju lauksaimniecībā Latvijā.
Sanāksmē ZM vērsa EK un citu dalībvalstu uzmanību īpaši nelabvēlīgajai situācijai Latvijā, informējot, ka lietainie laika apstākļi ir nozīmīgi ietekmējuši lauksaimniecību un Latvijas valdība ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecības nozarē. Šogad 12.augustā aktualizētie dati par situāciju Latvijas lauksaimniekiem iesniegti arī ES lauksaimniecības un pārtikas komisāram.
Tāpat sanāksmē Igaunija informēja, ka 2025.gada kultūraugu audzēšanas sezona bijusi sarežģīta, jo lauksaimniekus negatīvi ietekmēja būtiski nokrišņi un krusa. Vidējie nokrišņi Igaunijā no aprīļa līdz jūlijam pārsnieguši normu par 34%, bet atsevišķos reģionos – par 70%.
Arī Igaunijā lauksaimniekiem applūduši lauki, ir apgrūtināti lauku darbi, nolūzuši kultūraugi, būtiski izplatījušās slimības un nezāles,
ražas darbi notikuši novēloti un lēni, kā arī novēloti sākusies ziemas kultūru sēja un citi darbi.
Igaunijas zemkopības ministrs šonedēļ nosūtīja vēstuli ES lauksaimniecības un pārtikas komisāram, informējot par situāciju un lūdzot EK sniegt lauksaimniekiem ārkārtas atbalstu no lauksaimniecības rezerves.
Ņemot vērā Latvijas sniegtos datus un sanāksmes laikā vērsto uzmanību uz aktuālo situāciju laukkopībā, EK ir sākusi padziļinātu situācijas izvērtēšanu Baltijas valstīs. EK sadarbojas ar Kopīgo pētniecības centru (JRC), kas specializējas agrometeoroloģisko apstākļu analīzē, veicot detalizētu datu izpēti par klimatiskiem un agronomiskiem rādītājiem reģionā.
ZM norāda, ka sanāksmē EK, informējot par agrometeoroloģiskajiem apstākļiem Eiropā no 1.jūlija līdz 16.augustam, minēja, ka situācija saistībā ar laika apstākļiem Eiropā ir bijusi daudzveidīga. Piemēram, Ibērijas pussalas ziemeļrietumu reģionos, Francijas dienvidrietumos, Rumānijas dienvidos, lielākajā daļā Bulgārijas un Grieķijas, kā arī Melnās jūras piekrastes reģionos bija novērojams nokrišņu deficīts un daudzos no šiem reģioniem izcēlās mežu ugunsgrēki.
Savukārt citviet Eiropā šogad novēroti pārmērīgi nokrišņi, tostarp Dānijā, Vācijas ziemeļos un ziemeļaustrumos, Polijas ziemeļos, Rumānijas ziemeļu centrālajā daļā, Itālijas ziemeļu un centrālajos reģionos, kā arī Vidusjūras piekrastes reģionos Spānijā.
LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets 5.augustā ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.
Lasiet arī: Rīgas mērs maina domas: zemniekiem atļaus brīvi vest graudus uz ostu