Lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu ir “ievērojami pasliktinājusies” bērnu matemātikas pratība un lasītprasme, kas rada milzīgu risku tam, cik labi bloka nākotnes darbaspēks spēs darbināt tā ekonomiku, saskaņā ar Eiropas Komisijas nodarbinātības ziņojumu, ceturtdien, 19.decembrī, vēsta “Politico”.
Pēdējo 12 gadu laikā arvien vairāk skolēnu skolā ir saskārušies ar grūtībām, nesasniedzot minimālo zināšanu līmeni.
2022.gadā pamatprasmju līmenis strauji samazinājās, iespējams, tāpēc, ka pandēmijas laikā tika slēgtas skolas.
Ziņojumā teikts, ka ES joprojām ir tālu no sava mērķa līdz 2030.gadam samazināt vājo sniegumu skolās līdz 15%. Gandrīz katrs trešais 15 gadus vecs skolēns nebija apguvis pamatprasmes matemātikā, un katrs ceturtais nespēja sasniegt minimālo līmeni lasīšanā un dabaszinātnēs.
ES valstis, kurās skolēniem matemātika padodas sliktāk
Ziņojumā šie sliktie rezultāti tika novērtēti kā drauds darba ražīgumam un konkurētspējai nākotnē. Ziņojumā tika citētas darba devēju aptaujas, kurās norādīts, ka kvalificēti darbinieki ir ļoti svarīgi, un minēts, ka darbaspēka trūkums kavē uzņēmumu spēju palielināt ražošanas apjomus.
“Tāpēc labi funkcionējošām un efektīvām izglītības un apmācības sistēmām ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu jauniešiem un pieaugušajiem darba tirgum atbilstošas prasmes kvalitatīvām darbavietām, arī ņemot vērā lielās pārmaiņas, ar kurām saskaras ES,” teikts ziņojumā.
Komisijas priekšsēdētāja vietniece prasmju jautājumos Roksana Minzatu (Roxana Mînzatu) sacīja, ka šie skaitļi liecina par risku, ka zaļā un digitālā pāreja var “atstāt mūsu iedzīvotājus novārtā”.
Vissliktākie matemātikas zināšanu rādītāji ir Bulgārijā, Kiprā un Rumānijā. Nabadzīgākajiem ES skolēniem klājas daudz sliktāk – 2022.gadā gandrīz pusei skolēnu matemātikā bija nepietiekami rezultāti, kas ir “ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 38,2% 2018.gadā,” teikts ziņojumā.
Taču kritums skāris arī turīgākos ES bērnus, un ziņojumā norādīts uz kvalificētu skolotāju trūkumu, ko “pēdējos gados cita starpā saasināja Covid-19 pandēmija”.
Vairāku valstu valdības rīkojas, piemēram, Somija ir ieviesusi vairāk obligāto mācību stundu, bet Nīderlande plāno piešķirt 500 eiro par katru skolēnu skolām, kas vēlas uzlabot pamatprasmes.
Minzatu marta sākumā ir jāiesniedz prasmju plāns. Viņa sacīja, ka tajā “galvenā uzmanība tiks pievērsta ieguldījumiem prasmēs, pieaugušo un mūžizglītībai, profesionālajai izglītībai un apmācībai, prasmju saglabāšanai un prasmju atzīšanai”.
Komisija arī plānojot pārskatīt digitālās izglītības plānu un izstrādāt ceļvedi par digitālās izglītības un apmācības nākotni.
Lasiet arī: BNN pēta | Lietuvas jaunā valdošā koalīcija darbu iesākusi kā pa celmiem
