Viedokļa raksts/Ilona Bērziņa
“Militarizētās tēlniecības kompozīcijas” nemēdz līdzīgi sēnēm izaugt ne trīs dienu, un pat ne trīs nedēļu laikā. To saskaņošana un sekojošā uzstādīšana ir visai ilgs un birokrātiski ķēpīgs process. Tāpēc aizsardzības ministra Andra Sprūda un NBS komandiera Leonīda Kalniņa izpaudumi par aizsardzības nozares budžeta nelietderīgo izlietojumu un kvēlā apņemšanās vainīgos vilkt pie kāķa, nepatīkami liek domāt par divkosību. Ir grūti noticēt, ka gada laikā neviens nepamanīja rosību pie iebrauktuves Ādažu militārās bāzes stāvlaukumā, nepainteresējās, kas tur top un cik izmaksās.
Uzreiz jāsaka, ka pašā idejā par “vārtu sarga” uzstādīšanu pie militārās bāzes, manuprāt, nav nekā nosodāma. Atverot šķirkli “gate quardian” interneta enciklopēdijā “Vikipēdija”, lasām, ka militāro bāzu kontekstā tā ir savu laiku nokalpojusi tehnikas vienība, kā, piemēram, lidmašīna, bruņumašīna, artilērijas lādiņš, utml, kas, uzstādīta uz cokola pie galvenās ieejas kādā objektā, pilda sava veida simbolisku sarga funkciju. Šādi “vārtu sargi” tiešām ir pie neskaitāmām NATO bāzēm visā pasaulē, piemēram, Lielbritānijā vien to ir aptuveni trīsdesmit. Tādēļ NBS vēlme arī pie savas bāzes Ādažos uzstādīt bruņutransportieri CVR(T) ir saprotama. Vēl jo vairāk tādēļ, ka visa šī epopeja aizsākās jau 2017.gadā un sākotnēji izmaksāja aptuveni 1 800 eiro par savu laiku nokalpojušā militārā transportlīdzekļa vraku. Te vietā atgādināt bijušā aizsardzības ministra Arta Pabrika BNN teikto, ka NBS pārstāvji ar šo ideju AM vērsās vēl 2020.gadā, un sākotnēji nekādas izmaksas nebija zināmas.
Tātad šī “banāna miza”, uz kuras NBS vadība tagad pamatīgi paslīdējusi, – 183 tūkstoši eiro, nemaz netika minēta. Tā parādījās periodā starp divām iepirkumu procedūrām – 2021. un 2023.gadā.
Tas, ka ne ministrijā, ne pašā NBS neviens līdz pat skandāla sākumam nav cēlis ne ausu par šī objekta izmaksām, gan pārāk neizbrīna – meklējot Iepirkumu uzraudzības biroja interneta vietnē Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra veiktos iepirkumus, visdažādākie izsludinātie konkursi birst kā no pārpilnības raga. Būvdarbi, būvprojektu izstrāde, remontmateriālu iegāde, projektēšana, telpu uzkopšanas pakalpojumi un vēl daudz dažādi citi iepirkumi. Varbūt aizsardzības ministram un NBS komandierim derētu šai vietnē ieskatīties, lai gūtu kaut vai aptuvenu ieskatu par to, kam vēl bez militārās tehnikas un cik lielā mērā tiek tērēta aizsardzības budžeta nauda.
Starp citu, katrā paziņojumā pie līguma ir tāda sadaļa kā “Pasūtītājs”, kurā cita starpā ir arī “organizācijas kontaktpunkts” jeb, iztulkojot no birokrātu valodas latviski, tā cilvēka vārds, uzvārds, tālruņa numurs un e-pasta adrese, ar kuru par konkrēto iepirkumu komunicēt. Varbūt tas atvieglotu to dienesta pārbaudi, pie kuras, piedurknes atrotījuši, tagad ķērušies aizsardzības ministrs Sprūds, NBS komandieris Kalniņš un piedevām vēl ministru prezidente Evika Siliņa noskaņojusies “aizrakties līdz būtībai”.
Patiesībā jautājumi ir divi – kādēļ gan mūsu valstī pat elementārākās lietas, ja runa ir par valsts vai pašvaldības pasūtījumiem, mēdz sadārdzināties līdz kosmosam un neviens par to nekādu atbildību nenes,
un otrs – vai tiešām ne Leonīds Kalniņš, ne Andris Sprūds nepamanīja, ka pie Ādažu bāzes noris būvniecība? Kā LTV raidījumā “De facto” precīzi norādīja būvnieka pārstāvis: “Kāpēc šiem cilvēkiem, kad mēs tur praktiski gandrīz gadu ņēmāmies un darījāmies, nevienam neienāca prātā pajautāt: ko tad jūs šeit būvējat?” (Bet varēja taču painteresēties, šausmās saķert galvu un būvniecību vismaz uz laiku apturēt!)
Vai tas nozīmē, ka Andris Sprūds, kopš stāšanās ministra amatā, ne reizi nav pagodinājis Ādažu militāro bāzi ar savu klātbūtni, bet ģenerālleitnants Kalniņš tanī ik reizi devies iekšā pa “sētas durvīm”? Vai arī tuvāk patiesībai ir versija, ka “militarizētās tēlniecības kompozīcija” tika izvilkta kā trusītis no cepures, lai ar jaunu skandālu noslāpētu nepatīkamo informāciju par amatpersonu iespējamo melošanu sabiedrībai Krievijas drona sakarā? Un vēl – vai kāds ir aplēsis cik mūsu militārajiem spēkiem izmaksās šīs kompozīcijas uzturēšana? Nav jau tā, ka pēc instalācijas uzstādīšanas vairs nav nekādu problēmu ne ar betona plākšņu segumu, ne lietus ūdeņu novadīšanas sistēmu. Turklāt kādam šis 123 kvadrātmetru lielais laukumiņš ap militarizēto instalāciju būs arī jāuztur kārtībā, un diezin vai šis “kāds” to darīs par baltu velti, tikai aiz mīlestības pret bruņutransportieri CVR(T).
Vai koalīcija apsver iespēju, ka šīs militārās instalācijas dēļ varētu prasīt NBS komandiera vai aizsardzības ministra atkāpšanos? Pavisam droši var teikt, ka nē. Jo abas augstās amatpersonas ir apņēmušās meklēt un bargi sodīt tos, kas vainojami par šādu izšķērdību.
Gribētu citēt Arta Pabrika BNN teikto, ka aizsardzības nozare ir ļoti hierarhiska – tā ir piramīda. “Tas nozīmē, ka šeit prasīt atbildību no zemāk stāvošajiem, nav īsti pareizi.” Respektīvi, katrs jautājums tiek saskaņots un kaprālis lēmuma pieņemšanā nevar apiet ģenerāli. Lai nu kā, bet NBS, ar to stingro hierarhiju, nevajadzētu būt nekādām grūtībām visā šajā lietā viest skaidrību. Protams, ja vien mērķis ir patiesības noskaidrošana un vēlme atrast, no kurienes rodas šī mūsdienu valsts un pašvaldību iepirkumu nelaime – sadārdzinājumi. Ja mērķis ir radīt dūmu aizskaru cita skandāla slāpēšanai, tad rezultātu nebūs. Ja kāds tiks upurēts, visticamāk, tas būs kāds “sīkais gariņš” un uz ministra vai NBS komandiera atkāpšanos varam pat necerēt.
