No Luvras muzeja Parīzē nedēļas nogalē tika nozagtas miljoniem eiro vērtas dārglietas, un cerība tās atgūt nebojātas sarūk ar katru dienu; Lietuvas muzeju vadītāji norāda, ka tas izgaismo nepieciešamību ieguldīt muzeju drošībā.
Lietuvas muzeji drošības apsvērumu dēļ neizpauž, kuras ir to vērtīgākās kolekcijas, bet Leituvas Muzeju savienības vadītājs Marjus Pečulis (Marius Pečiulis) norādīja, ka ieguldīts tiek gan tehnoloģijās, gan personāla apmācībās. Viņš sacīja, ka visos muzejos bez izņēmuma visu diennakti kāds dežūrē, ir drošības un trauksmes sistēmas, un sensori, kas signalizē par logu bojājumiem. Lielākiem muzejiem esot noslēgti līgumi ar privātajiem apsardzes uzņēmumiem.
Čurļoņa Kauņas Nacionālajā mākslas muzejā atrodas vairāk nekā 350 000 mākslas darbu, un tā direktore Virgīnija Vitkiene (Virginija Vitkienė) sacīja, ka zagšanas mēģinājumi nav piedzīvoti, tomēr muzejs turpina stiprināt aizsardzību. Pirms lielākiem pasākumiem un izstādēm tiek nolīgts papildus personāls, un pirms Mikaloja Konstantina Čurļona jubilejas gada pasākumiem septembrī tika pārskatītas un uzlabotas drošības sistēmas.
Lietuvas Baznīcas mantojuma muzeja direktore Rita Pauļukevičūte (Rita Pauliukevičiūtė) pašlaik atrodas Francijā, un norādīja, ka franču kolēģi ir manāmi satraukti “muzeju zādzību viļņa” dēļ. Viņa piebilda, ka visvairāk šokē tas, ka zagļi vēlas iegūt materiālus – sudrabu un zeltu kausēšanai, un dārgakmeņus, ko atdalīt no rotām – nevis māksliniecisku vai vēsturisku vērtību.
Pēc Pauļukevičūtes teiktā, daži Francijas muzeji vairs neuzskaita ekspozīciju vienības katalogos.
Lietuvas muzeji pagaidām šo praksi nav pārņēmuši, bet par kolekciju vērtību tomēr izvairās izteikties plašāk.
Lietuvas Lielkņazistes valdnieku pilī Viļņā drošības sistēmas tika uzlabotas 2018.gadā, kad tur izstādīja vairāk nekā 100 miljonus eiro vērtos dārgumus no Drēzdenes. Pēc atgriešanās Vācijā dārglietas 2020.gadā nolaupīja. Lielāko daļu kolekcijas vēlāk izdevās atgūt. Lielkņazistes valdnieku pils direktors Vīds Dolinsks (Vydas Dolinskas) norādīja, ka Drēzdenē drošības sistēmās bija ieguldīti vairāk nekā 10 miljoni eiro, bet tas noziedzniekus neaizkavēja, tādēļ muzejiem esot pastāvīgi jāiegulda kolekciju aizsardzībā.
Viļņas muzejam ir sava iekšējā drošības sistēma, noslēgts līgums ar privāto apsardzes uzņēmumu, un ir arī tiešā saziņa ar policiju.
Lai gan zādzības Lietuvas muzejos ir reta parādība, dažkārt ar tām nākas saskarties. Pirms trim gadiem no Lietuvas Brīvdabas muzeja tika nozagti sudraba un dzintara priekšmeti.
Lielākā zādzība notika 2002.gadā, kad noziedznieki no Dzintara muzeja Palangā nozaga 3,7 kilogramus smagu dzintara gabalu, dēvētu par Saules akmeni. tas tiek uzskatīts par nacionālo dārgumu, un zādzību plaši atspoguļoja mediji. Zagļus notvēra, kad tie centās saņemt atlīdzību pret informāciju par Saules akmens atrašanās vietu.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2721129/how-are-lithuanian-museums-protecting-their-collections-from-burglars
Lasiet arī: Laupīšana Luvrā: profesionāli noziedznieki un zuduši dārgumi