Laupīšana Luvrā: profesionāli noziedznieki un zuduši dārgumi

19.oktobrī pārdroša laupītāju banda astoņu minūšu laikā paspēja gan ielauzties vienā no slavenākajiem muzejiem pasaulē, gan aizlaisties no tā, līdzi vedot dārglietas, kuru vērtība naudā nav izmērāma, raksta britu raidorganizācija BBC.

Francijas policija skrienas ar laiku, lai atgūtu dārgumus, bet eksperti norādījuši, ka varētu būt par vēlu, lai atgūtu juvelierizstrādājumus oriģinālajā formā. Nīderlandes mākslas detektīvs Arturs Brands (Arthur Brand) BBC pastāstīja, ka rotas var jau būt zudušas un sadalītas simtiem daļās. Cits eksperts norādīja, ka izjauktās rotas tiks pārdotas par daļu no to vērtības un izvestas no Francijas.

Kas svētdien notika? BBC raksta, ka pulksten deviņos no rīta Luvrā sāka ienākt apmeklētāji, lai aplūkotu pasaulē slavenus mākslas darbus. Tikmēr apmēram 180 metrus no galvenās ieejas apstājās kravas auto ar izbīdāmajām trepēm.

Ap 9.30 divi no četriem bandas locekļiem pa trepēm uzkāpa līdz balkonam, aiz kura atrodas logs. Francijas varas iestādes atzinušas, ka galerijas logi nebija nodrošināti pret iebrukumu. 9.34, izmantojot slīpmašīnas, logs bija atvērts un iebrucēji nonāca hallē – Apolo galerijā – kurā atradās Francijas kroņa dārgumi. Muzeja apsargi pameta telpu, bet

laupītāji izmantoja tos pašus instrumentus, lai atvērtu stendus, kuros atradās dārglietas.

Muzeja videonovērošanas sistēmas ieraksti liecina, ka bija nepieciešamas vien trīs minūtes un 57 sekundes, lai atvērtu divus stendus, paņemtu dārglietas un pamestu muzeju. Tas, cik ātri un pārliecinoši rīkojās zagļi, liecina, ka viņi skaidri zināja, pēc kā atnākuši.

Francijas kroņa dārglietas ir juvelierizstrādājumi, ko bija iespējams atgūt pēc Lielās Franču revolūcijas. Kopā nozagtas astoņas rotas. Neņemot vērā dārgmetālu un dārgakmeņu vērtību, tām ir neizmērojama kultūras mantojuma nozīme. Tiesa, ne viss ir paņemts – Eiženijas kronis tomēr tika pamests.

Pirms došanās prom ap 9.38, zagļi mēģināja aizdedzināt trepes un pēc tam pameta Luvru, kā tiek ziņots, ar YAMAHA motocikliem, kas var sasniegt ātrumu, kas lielāks par 200 kilometriem stundā.

Brands uzskata, ka zagļi bijuši profesionāļi, to pierāda nozieguma pastrādāšanas ātrums. Viņš sacīja, ka

neviens no rīta nepamostas ar domu, ka kļūs par laupītāju un sāks ar Luvru.

Varas iestādes ziņojušas, ka uzskata – laupīšana saistīta ar organizēto noziedzību, kas savukārt nozīmē, ka policijai noziedznieki jau pazīstami. Parīzes prokurore Laura Beko (Laure Beccau) sacīja, ka noziedznieki vai nu darbojas kāda kolekcionāra labā, vai arī dārgakmeņi tiks izmantoti naudas atmazgāšanas operācijās. Brands gan uzskata, ka tas ir maz ticams, ka rotas tiks pārdotas neizjauktā veidā, un pārdošana privātās kolekcijas īpašniekam notiek tikai filmās, jo neviens nevēlas tik meklētas rotas – tās nevar parādīt draugiem vai bērniem, un nevar pārdot tālāk.

Visticamāk, rotas tiks izjauktas. Sudrabs un zelts tiks pārkausēts, un akmeņi sadalīti mazākos gabalos, lai tos varētu pārdot, nesaistot ar laupīšanu Luvrā.

Juvelierizstrādājumu vēsturniece Kerola Voltone (Carol Woolton) BBC sacīja, ka noziedznieki ir īpaši izvēlējušies Luvras kolekcijas nozīmīgākos dārgumus. Viņa sacīja, ka skaistie, nevainojamie akmeņi, visticamāk, tiks izņemti no ietvariem un pārdoti. Izņēmums ir Eiženijas kronis, kas pārāk atpazīstams un sarežģīti realizējams. Tas arī izskaidro, kādēļ noziedznieki, pametot Luvru, kroni atstājuši.

Voltone uzskata, ka pārdošana nesīs tikai daļu no dārglietu vērtības

– tās tiks pārdotas tam, kurš vispār būs gatavs rotas ņemt pretī, ņemot vērā, cik tās ir meklētas un atpazīstamas.

Brands sacīja, ka arī sadalītā veidā rotas būtu vērtas vairākus miljonus dolāru. “77 Diamonds” īpašnieks Tobiass Korminds (Tobias Kormind) lēsa, ka akmeņi un un zelts varētu būt vērts ap 11,52 miljoniem dolāru. Tiesa, lai izņemt akmeņus, nepieciešams speciālists, un arī profesionāls dārgakmeņu griezējs, lai sadalītu viegli atpazīstamos lielos akmeņus. Viņš piebilda, ka dārgakmeņu tirgus ir plūdens, un ir pietiekami daudz pircēju, kuri neuzdod liekus jautājumus. Pastāv cerība, ka rotas varētu atrasties arī neskartā veidā, tomēr tā ar katru dienu sarūk.

Lasiet arī: Latvijas lielākais privāto mežu īpašnieks būs Nīderlandes «Ingka Investments»; iegādāsies Baltijas mežus par 720 miljoniem eiro

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas