Tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Igaunijā savu situāciju kā sliktāku, salīdzinot ar pērno gadu, novērtējuši 61%, bet Lietuvā 54% aptaujāto cilvēku.
Savukārt Eiropā vidēji 59% iedzīvotāju ir ziņojuši par savas finansiālās labklājības pasliktināšanos, ziņo starptautiskā kredītu pārvaldības un parādu piedziņas uzņēmuma Intrum ikgadējais Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums 2022. Tas ir balstīts pētījumā, ko vienlaicīgi 24 Eiropas valstīs 2022.gada jūlijā un augustā veica pētījumu kompānija Longitude, kas ietilpst Financial Times grupā. Tā apkopoja iegūtos datus par 24 011 patērētājiem, kuri galvenokārt vai daļēji atbild par finansēm un maksājumiem savā mājsaimniecībā.
Savukārt divas trešdaļas (68%) Latvijas patērētāju norāda, ka patlaban jūtas vēl nedrošāk nekā pandēmijas gados.
Līdzīga noskaņa vērojama visā Eiropā, 61% aptaujāto zaudējot optimismu par gaidāmo nākotni.
Starp faktoriem, kas satrauc Latvijas iedzīvotājus, pirmajā vietā, protams, ir enerģijas (91%) un pārtikas (90%) cenas. Nopietnas bažas rada arī augošās kredītu procentu likmes (62%), bezdarba risks (71%) un jaunu Covid-19 ierobežojumu varbūtība (55 %).
«Optimisms, kas valdīja pagājušā gadā īsi pēc pandēmijas, nebija ilgstošs. Jaunie ģeopolitiskie un ekonomiskie satricinājumi šobrīd ietekmē ikviena cilvēka labklājību, būtisku iespaidu atstājot ne tikai uz mazāk nodrošināto sabiedrības daļu, bet arī uz tā saucamo vidusslāni, kam pandēmijas laikā bija iespēja veidot uzkrājumus. Iedzīvotāji atzīst, ka straujais cenu kāpums reāli mazina viņu pirktspēju un rada pastiprinātas bažas par spēju apmaksāt gaidāmos rēķinus. Tāpēc vairums būs spiesti atteikties no izklaides un atpūtas tēriņiem – piemēram, restorānu vai kultūras pasākumu apmeklējumiem. Datos redzam arī to, ka cilvēki daudz mazāk spēs atvēlēt uzkrājumiem un jau ir samazinājuši vai plāno samazināt naudas ziedojumus labdarībai,” šādi situāciju raksturo Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
Lai pārvaldītu inflācijas un pieaugošo procentu likmju ietekmi uz savām finansēm, 68% Latvijas iedzīvotāju jau veic vai plāno veikt izmaiņas ikmēneša naudas tērēšanas paradumos. Atlaižu vai zemo cenu veikalos iepērkas 61 %, savukārt 57% samazinājuši sociālās aktivitātes (piemēram, restorānu apmeklējumus), 37% plāno tērēt mazāk naudas dāvanām, 24% samazinās uzkrājumu veidošanu, bet 20% labdarībai ziedos mazāk vai neziedos nemaz .
«Jaunāki patērētāji izjūt īpašu ietekmi uz savu sociālo dzīvi un daudz biežāk nekā gados vecāki patērētāji plāno izmantot līzinga jeb «pērc tūlīt, maksā vēlāk» iespējas, lai segtu pieaugošās izmaksas un vienlaikus pilnībā neierobežotu savu sociālo dzīvi. Šis ir ieradums, kas nākotnē var izraisīt parādu problēmas,» norāda Valeika.
Vienlaikus 40% Latvijas patērētāju prognozē, ka, augot enerģijas cenām, turpmāko 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ viņi varētu kavēt vismaz vienu komunālo pakalpojumu rēķinu. Trešdaļa (jeb 33%) paredz, ka nākamajā gadā būs spiesti kavēt dažus zemākas prioritātes rēķinus, lai apmaksātu sev būtiskos izdevumus. Tas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā Lietuvā (22%), Igaunijā (23%) vai vidēji Eiropā (29%).
Ja cilvēki ar lielākiem ienākumiem potenciāli labāk spēs absorbēt cenu pieaugumu, tad patērētāji ar zemākiem ienākumiem var būt spiesti meklēt iespējas gūt papildu finansiālos līdzekļus, lai segtu pieaugošās cenas un rēķinus. Cita starpā – arī uzņemoties jaunas parādsaistības, kas var ietekmēt šo cilvēku maksātspēju nākotnē. «Samērā liela sabiedrības daļa jau piedzīvoja grūtības pandēmijas laikā, taču pašreizējās krīzes finansiālā ietekme, visticamāk, būs vēl lielāka,” ir pārliecināta Intrum eksperte.
Akciju sabiedrība Intrum darbojas 25 Eiropas valstīs, uzņēmuma galvenais birojs atrodas Stokholmā, Zviedrijā, un tā akcijas ir kotētas Nasdaq Stokholmas biržā.
Lasiet arī: Svētku dāvanām vairāk tērēs Igaunijā, mazāk – Latvijā
