Pirms mazliet vairāk nekā gada par balsīm Gruzijas parlamenta vēlēšanās cīnījās virkne opozīcijas partiju, un četras no tām iekļuva parlamentā, bet pašlaik no astoņu lielāko opozīcijas partiju līderiem septiņi ir ieslodzījumā, devušies trimdā vai viņiem izvirzītas kriminālapsūdzības, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Nelielajā Dienvidkaukāza valstī novirzīšanās uz vienas partijas varu ir šokējusi ne vienu vien. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Gruzija sevi parādīja kā augošu demokrātiju, un strauji devās prom no Krievijas interešu sfēras uz Eiropas Savienību. Tagad, saskaņā ar Briseles vērtējumu, Gruzija ir tālāk no rietumiem nekā jebkad pēcpadomju periodā. Vairāki Gruzijas politiķi un diplomāti, kuri ar “Reuters” runāja par pēdējo mēnešu notikumiem valstī, norādīja, ka Gruzija ir ļoti tuvu tam, lai pārkāptu robežu, pēc kuras demokrātiju atjaunot būs ārkārtīgi grūti.
Bijušais ārlietu ministra vietnieks Sergijs Kapanadze uzsvēra, ka valsts šobrīd ir vien dažus soļus no diktatūras režīma.
Natālija Sabanadze, kura līdz 2021.gadam bija Gruzijas vēstniece ES, sacīja, ka gadu desmitiem, par spīti asām iekšpolitiskajām diskusijām, vienmēr bijis skaidrs, ka Gruzija pieder rietumiem. Tagad tā vairs neesot. Viņa par valdošo partiju “Gruzijas sapnis” sacīja, ka tās pārstāvji apzinās – demokratizācija, ko pieprasa ES, nozīmē, ka kādā brīdī vara neizbēgami pāries citās rokās. “Viņi to nevēlas. Un viņi faktiski veido pilnīgi autoritāru režīmu,” teica Sabanadze.
Tikmēr
partija “Gruzijas sapnis” paziņojusi, ka cenšoties pasargāt valsti no opozīcijas figūrām,
kas tiecoties tikt pie varas, lai izprovocētu karu ar Krieviju. Bailes no kara kļuva īpaši jūtamas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā, un daudziem Gruzijas iedzīvotājiem lika atcerēties Krievijas agresiju 2008.gadā, kad Tbilisi piepilsētās atradās krievu tanki.
Valdošās partijas pārstāve Nino Cilosani norādīja, ka Gruzija esot miera osta ģeopolitiski ļoti sarežģītā vietā, un investoriem un uzņemējiem esot vajadzīga stabilitāte. Cilosani apsūdzēja opozīcijas politiķus apvērsuma plānošanā.
Opozīcija uzskata, ka pie valsts pagriezina uz autoritārismu vainojams “Gruzijas sapņa” dibinātājs Bidzina Ivanišvili, kurš tiek apsūdzēts arī sadarbībā ar Krieviju. Tieši tur miljardieris 1990.gados ieguva turību.
Gruzija atrodas stratēģiski svarīgā punktā pie Melnās jūras, un reģionu šķērso naftas un gāzes cauruļvadi. Tādējādi valsts varētu būt nopietns spēlētājs rietumu centienos aizvirzīt energoresursu ceļus prom no Krievijas. Ja pēc Padomju Savienības sabrukuma Gruzija diezgan strauji uzplauka ārvalstu investīciju dēļ, tad tagad valsts atvērtība ir strauji mazinājusies, un pēdējos divos gadus investīcijas no ārzemēm nokritušās līdz līmenim, kāds pēdējo reizi redzēts 2000.gadu pašā sākumā. Ekonomiskā izaugsme gan pagaidām nav strauji apstājusies, bet
galvenokārt tādēļ, ka, sākoties pilna mēroga karam Ukrainā, Gruzijā ienāca daudz krievu uzņēmumu.
Tomēr kopš Rietumvalstu vadītā konsorcija izslēgšanas no projekta teju apstājusies jaunas ostas būvniecība pie Melnās jūras, kas tika uzskatīta par potenciālu Eiropas un Āzijas tranzīta savienojuma punktu. Jaunā konkursā uzvarējis uzņēmums no Ķīnas, bet būvniecība praktiski neturpinās.
Lai gan Tbilisi un Maskavai nav diplomātisko attiecību, pašlaik apmēram 45% naftas ienāk no Krievijas (2012.gadā no Kireivjas importēja vien 8% Gruzijai vajadzīgās naftas). Bijušais ASV vēstnieks Gruzijā Īans Kellijs (Ian Kelly) norādīja, ka Gruzija ir atvērusi durvis Ķīnai un Krievijai.
Pēdējo nedēļu laikā “Gruzijas sapnis” veicis virkni darbību, lai iznīcinātu to, kas palicis no politiskajiem pretiniekiem. Aresti un potenciālais trīs lielāko opozīcijas partiju aizliegums atņems jebkādu iespēju rīkoties. Valdošā partija arī vērsusies pret saviem sabiedrotajiem un partijas biedriem. Opozīcijas partijas “Lelo” biedrs Grigols Gegelija sacīja, ka Gruzija ir pazudusi ne tikai no Eiropas, bet arī no starptautiskās skatuves: “Mēs zaudējam savu valsti.”
Lasiet arī: EK ziņojums: Gruzija attālinājusies no iespējas iestāties ES