Eiropas Savienības vēstnieks Gruzijā Pavels Herčinskis (Pawel Herczynski) paziņojis, ka Gruzija ir spērusi soli atpakaļ, un ir tālu no cerībām tuvākajā laikā iestāties blokā, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Pēc nepatīkamā novērtējuma ziņojuma no Briseles Herčinskis sacīja, ka Dienvidkaukāza valsts ir tālāk no iespējas kļūt par ES dalībvalsti nekā tā bija 2023.gadā, kad ieguva kandidātvalsts statusu.
Eiropas Komisijas ziņojumā sacīts, ka ES varētu uzņemt jaunas dalībnieces jau 2030.gadā, un Melnkalne, Ukraina un Moldova slavētas par progresu vajadzīgo reformu ieviešanā. Tikmēr Gruzija apsūdzēta nopietnā demokrātijas pasliktināšanā, un norādīts, ka bijusī padomju bloka valsts par kandidāt valsti tagad uzskatāma tikai “uz papīra.” Herčinskis žurnālistiem Tbilisi sacīja, ka ziņojumā aprakstītais ir ļoti graujošs Gruzijas centieniem virzīties uz ES. Viņš piebilda, ka Gruzija nav ieņēmusi tādu virzienu, lai kļūtu par ES dalībvalsti, ne 2030.gadā, ne jebkad pēc tam.
Savulaik Gruzija bija viena no demokrātiskākajām un uz Rietumiem visvairāk vērstajām bijušās Padomju Savienības valstīm, bet kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā tās pārvalde kļuvusi arvien autoritārāka.
Arī ekonomiskā sadarbība ar Krieviju kļuvusi spēcīgāka.
Pie varas esošā partija “Gruzijas sapnis” apspiedusi opozīcijas politiķus, un vairāki atrodas ieslodzījumā. Palielinājies arī arestēto protestētāju skaits teju ik dienu notiekošajos protestos pret valdību. Valdošā partija paziņojusi, ka iesaldē iestāšanas sarunas, tajā pašā laikā norādot, ka vēlas kļūt par bloka dalībvalsti, bet tikai tad, ja var saglabāt tradicionālās pareizticīgo vērtības.
Gruzijas parlamenta spīkeris Šalva Papuašvili paziņojis, ka ES ziņojums liecinot par vēlmi pakļaut Tbilisi politiskiem un ideoloģiskiem diktātiem. Viņš piebilda, ka šantāža un spiediena izdarīšana nestrādāšot, un Gruzija nepadošoties. Politiķis gan arī uzsvēra, ka Gruzija turpinās gatavot valsti dalībai blokā.
“Gruzijas sapnis” oktobra nogalē paziņoja, ka iesniegšot prasību Konstitucionālajā tiesā, lūdzot aizliegt trīs opozīcija spartijas, jo tās radot reālus draudus konstitucionālajai kārtībai. Opozīcijas partijas apsūdzību noraidījušas, sakot, ka tā ir politiski motivēta.