Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Maikls O’Flaertijs (Michael O’Flaherty) norādījis, ka cilvēktiesību mazināšana kādai konkrētai sabiedrības grupai radītu biedējošu precendentu un aicināja palūkoties uz Eiropas vēsturi, raksta “Politico.”
O’Flaertijs, 23.februārī runājot ar “Politico,” sacīja, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECHR) mainīšana, lai ierobežotu migrācijas plūsmu, nav pareizais ceļš. Viņš uzsvēra – lai mazinātu migrāciju, jālūkojas kur citur.
Cilvēktiesību komisāri izteikumi seko pēc tam, kad 27 Eiropas Padomes dalībvalstis decembrī vienojās par izmaiņām kārtībā, kādā ECHR tiek piemērota tiesās. Toreiz arī tika izteikti aicinājumi veidot stingrāku līgumu, lai stātos pretī cilvēku pārvadātājiem, stiprinātu robežas un veicinātu pārkāpēju izraidīšanu. Plānots, ka politiskā deklarācija tiks pieņemta maijā Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strazbūrā ir atbildīga par ECHR īstenošanu padomes dalībvalstīs, un saskaras ar pieaugošu spiedienu no valdību puses. 2025.gada maijā deviņas Eiropas Savienības dalībvalstis parakstīja vēstuli, kurā tika aicināts 1953.gadā pieņemtās konvencijas pārstrādāšanu, lai valstis varētu vienkāršāk izraidīt migrantus, kas pastrādā noziegumus.
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Alēns Bersets (Alain Berset) bija pret, norādot, ka tiesas nedrīkst izmantot kā politiskos ieročus.
O’Flaertijs 19.februārī brīdināja, ka
cilvēktiesību ierobežošana migrantiem, kas pastrādā noziegumus, ir ļoti riskanta,
un norādīja, ka ir pret to. Komisārs uzsvēra, ka tā ir ļoti slidena taka: šodien tie būs imigranti, kas pastrādājuši noziegumus, bet turpmāk tas var būt jebkurš – romu kopienas, transpersonas vai ebreji. Viņš aicināja palūkoties uz Eiropas vēsturi – tiklīdz kādai sabiedrības grupai tiek atņemta daļa cilvēktiesību, tiek radīts bīstams precedents.
ES pēdējos gados, atbildot uz galēji labējo partiju popularitātes pieaugumu visā kontinentā, sākusi ieveist stingrāku migrācijas politiku. Piemēram, pērn decembrī pieņemti jauni noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm izraidīt tos, kas neatbilst patvēruma saņemšanas nosacījumiem, kā arī veidot pieteikumu apstrādes centrus un pārvietošanas punktus ārpus to robežām.
Tiesa, O’Flaertijs bija šaubīgs par to, vai stingra nostāja migrācijas jautājumos kalpos kā ugunsmūris pret galēji labējiem. Viņš sacīja, ka neuzskata lielāko daļu stratēģiju migrācijas pārvaldei par īpaši efektīvām labējo ekstrēmistu sagrāvei. Komisārs piebilda, ka tiek apdraudēti principi, vērtības un tiesības, bet visefektīvākā rīcības stratēģija būtu vēl stingrāk tos aizstāvēt.