Ostas hronikā nu ierakstīti jauni prāmju satiksmes rekordi. Ne tikai sasniegti, bet arī pārsniegti pirmspandēmijas laika statistikas dati, ziņo brīvostas sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.
Jau vairākus gadus Ventspils osta, pateicoties prāmju operatora Stena Line stratēģiskajam lēmumam, ir galvenais loģistikas ceļš starp Baltiju un Skandināviju. Prāmis starp Ventspili un Stokholmas tuvumā esošo Norvikas ostu Nīneshamnā kursē 24 reizes nedēļā (12 reisi katrā virzienā), nodrošinot īsāko jūras savienojumu starp reģioniem.
Tāpēc 2022.gadā ar prāmjiem pārvadāto jeb Ro–Ro kravu apjoms ir 2,35 miljoni tonnu – par 4% vairāk nekā 2021.gadā. Aizvadītajā gadā Ro–Ro kravas veidoja 16% no kopējā Ventspils ostas kravu apjoma.
Prāmju satiksmes attīstība Ventspils ostā mērķtiecīgi sākta gadsimtu mijā kā viens no kravu diversifikācijas virzieniem, kā arī būtisks stimuls rūpniecības attīstībā, jo paver ērtu saražotās produkcijas eksporta iespēju. Pirmais prāmju satiksmes reiss no Ventspils tika atklāts 2000.gadā uz Vestervīku Zviedrijā, un
kopš tā laika prāmju kravu apjoms palielinājies gandrīz divsimt reižu.
Lai turpinātu attīstīt Ro–Pax (Ro–Ro kravu un vienlaikus arī pasažieru pārvadājumu kuģu) segmentu Ventspils brīvostā, gan tās pārvalde, gan operators Stena Line, gan prāmjus apkalpojošais uzņēmums Noord Natie Ventspils Terminals turpina ieguldīt prāmju satiksmei nepieciešamās infrastruktūras pilnveidē. Pagājušajā gadā uzstādīts jauns kuģošanas drošības aprīkojums, piestātne aprīkota ar hidraulisko rampu, veikti gultnes nostiprināšanas darbi pie piestātnes, vēsta brīvostas pārstāve.
Šogad plānots ierīkot kuģu sadzīves notekūdeņu savākšanas punktu, izbūvēt vētras polerus papildu drošībai un pārbūvēt amortizācijas ierīču sistēmu, modernizēt robežkontroles punktus, biļešu kases, stiprināt gultni pie piestātnes, kā arī nodrošināt automašīnu elektrouzlādes iespēju stāvlaukumā.
Tāpat tiek ziņots, ka 2022.gadā Ventspils brīvostā strādājošie termināļi kopā pārkrāva 14,8 miljonus tonnu, un tas ir pieaugums par 33%. Lielāko kravu īpatsvaru ostā veido naftas produkti. Otra lielākā kravu grupa bija akmeņogles, bet trešā – ar prāmjiem pārvadātās jeb Ro-Ro kravas. Četrkāršojies arī pārkrauto metāla kravu apjoms.
Kā jau ticis ziņots, rēdereja Tallink tuvākos gados neplāno atjaunot prāmju maršrutu Rīga – Stokholma – Rīga.
Lasiet arī: Pasažieru plūsma vēl 2019.gadu neaizsniedz
