Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Pasaule tuvojas drūmam datumam, kad Krievija sāka karu, kurā dzīvības zaudējuši tūkstoši, un kurā satriekti sapņi. Pirms kara sākuma gadadienas, BNN runāja ar Lietuvas iedzīvotājiem, jautājot, kā kaimiņos notiekošais ir mainījis viņu dzīves. Vai Lietuva gada laikā ir kļuvusi citādāka?
Lietuviešu palīdzība ir lielāka
Lietuvas sabiedriskās domas izpētes centra Vilmorus vadītājs Vlads Gaidis (Vladas Gaidys) BNN sacīja, ka lietuviešu atbalsts Ukrainai bijis liels un dažāds. «Es atsaucos uz Eurobarometer pagājušā gada aptauju, kas mūs novērtējusi augstāk par jebkuru citu valsti atbalsta sniegšanas ziņā. Lielākā daļa lietuviešu norāda, ka ir ziedojuši Ukrainai. Tas, ka kampaņu veidotājiem izdodas savākt miljonu un vairāk eiro ļoti īsā laikā, ir satriecoši un šis fakts runā pats par sevi, īpaši ņemot vērā, ka Lietuva ir ļoti maza valsts,» uzsvēra Gaidis.
Arī tad, ka savās mājās bija jāuzņem bēgļi no Ukrainas, lietuvieši bija ļoti pretīmnākoši, atbalstoši un draudzīgi. Gaidis sacīja:
«Domāju, kas tas saistīts ar šo labestīgo cilvēku atmiņām par viņu vecāku, vecvecāku un citu izsūtīto cilvēku ciešanām izsūtījumā Padomju laikā. Sāpes nekur nepazūd, tās tiek nodotas no paaudzes paaudzē.»
Vēl kāds fakts, kas Vilmorus vadītājam šķiet vērā ņemams, ir arvien pieaugošais atbalsts Lietuvas aizsardzības ministram Arvīdam Anušauskam (Arvydas Anušauskas). Gaidis norādīja: «Šobrīd viņš ir otra populārākā amatpersona valstī, uzreiz aiz prezidenta, kas ir ievērojams kāpums.» Turklāt ministram uzticas arī pamatīga daļa no opozīcijas elektorāta, un Gaidis piebilda, ka neviens cits ministrs to nevar pārspēt.
Tas, ko Gaidis uzskata par pārsteidzošu, ņemot vērā karu, ir Lietuvas patērētāju uzticības indekss, kas saglabājas augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā: «Tas man ir ļoti negaidīti. Lietuvieši nekad nav bijuši īpaši jautri un saulaini, un karš, īpaši sākumā, pārvērta daudzu dzīves haosā. Es domāju stresu par augstajām elektrības un apkures cenām, rekordaugsto inflāciju un tamlīdzīgi. Drūmā noskaņa, ko redzējām kara sākumā, izvērtās par daudz optimistiskāku skatu uz dzīvi, par spīti karadarbībai. Patiesībā tagad mūsu ekonomiskais optimisms ir pirmskara līmenī, kas ir negaidīti daudziem, arī man.»
Lietuva ir aizvērusi durvis uz Krieviju
Viļņas Universitātes profesors Toms Janeļūns (Tomas Janeliūnas) BNN norādīja,ka kara ietekme Lietuvā ir daudzšķautņaina: «Man pamanāma šķiet Lietuvas attālināšanās no Krievijas, kas pēc kara sākuma tiek kā vien iespējams veicināta. Es domāju – ekonomiski, kultūrā un citādi. Piemēram, kara sākumā Lietuva bija pirmā Eiropas Savienības valsts, kas atteicās no Krievijas naftas un gāzes. Lietuvai to gatavojās darīt tik un tā, bet Krievijas iebrukums paātrināja notikumu gaitu.»
Arī atbalsta visuresošā klātbūtne – no ziedojumu vākšanas līdz līdzekļu gādāšanai lidrobotiem – arī ir izceļama. «Solidaritāte, ko izrādījām un turpināt izrādīt, ir milzīga. Izskatās, ka runājot par atbalstu, Lietuva kļūst par donorvalsti. Būt atbalsta saņēmējiem ir lappuse, kas palikusi pagātnē. Tas ir ļoti nozīmīgi,» sacīja profesors.
Viņš teica, ka priecājas par Lietuvas sabiedrības spēju saglabāt mieru un vienotību, par spīti kara drūmajai ietekmei un pieaugošajām cenām, un piebilda, ka situācija, izsverot visas iespējas, varēja būt daudz sliktāka.
Lietuva no jauna mācās vēsturi
Lietuvas jaunais operdziedātājam Kasparam Damulim (Kasparas Damulis) ir prieks, ka, Ukrainā plosoties karam, lietuvieši spēj būt vienoti, kā dūrē savilkti pirksti. «Šausmas vienoja cilvēkus. Daudzi cilvēki Lietuvā no jauna saprata, ko nozīmē būt brīviem. Karš Ukrainā daudziem liek atminēties traģiskos notikumus Lietuvā 1991.gada janvārī,» BNN teica dziedātājs. 1991.gada janvārī Viļņā notika virkne sadursmju starp Lietuvas iedzīvotājiem, kas atbalstīja neatkarības atgūšanu, un Padomju bruņotajiem spēkiem. Tika nogalināti 14 civiliedzīvotāji un vairāk nekā 140 guva ievainojumus.
Jūtams darbaspēka pieplūdums
Palangas pašvaldības pārstāvis Eimutis Židanavičus (Eimutis Židanavičius) sacīja, ka, lai gan kūrortpilsēta izvairījās no tiešas kara ietekmes, tā sekas bija un ir jūtamas. Židanavičus sacīja: «Noskaņojums vienkārši ir citādāks. Ikviens runā par karu. Es domāju, ka bēgļi no Ukrainas ir iedzīvojušies vietējā sabiedrībā. Viņi strādā un izbauda dzīves kvalitāti pie mums. Patiesībā, ukraiņu pieplūdums darba tirgū bija jūtams. Atšķirībā no daudziem lietuviešiem, kas vīpsnā par fizisku darbu, ukraiņi strādāja tīrīšanas darbos, gatavoja un veica citus pienākumus. To, cik daudzi, paliks, kad beigsies karš, rādīs laiks.»
Mentālās palīdzības meklēšanas vilnis
Psihiatre Vaida, kas dalījās pieredzē, neizpaužot savu uzvārdu, sacīja, ka daži pēdējie gadi bijuši īpaši smagi un nogurdinoši: «Divi notikumi – pandēmija un karš Ukrainā – bija liels izaicinājums cilvēku garīgajai veselībai un tiem, kas palīdz garīgās veselības jautājumos. Es redzu daudz vairāk depresijas, trauksmes un tamlīdzīgas epizodes. Tajā pašā laikā, psihiatru skaits nav palielinājies, kas nozīmē, ka daudzi no mums ir pārstrādājušies un pārguruši. Pieprasījums pēc psihiatriskās palīdzības ir milzīgs, bet tas netiek pienācīgi risināts.» Psihiatri pārsteidzis tas, cik maz ukraiņu meklē palīdzību, bet viņa skaidro, ka tik milzīgās krīzes situācijās cilvēki nereti izmanto iekšējās garīgās rezerves, un meklē mierinājumu, radot savus «burbuļus».
