AS Latvijas valsts meži (LVM) ziņo, ka tās padome ir apstiprinājusi uzņēmuma 2023.gada budžetu, kas nosaka galvenos uzņēmuma šī gada darbības mērķus. Vienlaikus 2022.gada operatīvie darbības rezultāti liecina, ka aizvadītajā gadā LVM sasniedza «izcilus finanšu rādītājus» un to noslēdza ar 258,5 miljoniem eiro lielu peļņu (pirms uzņēmuma nodokļu nomaksas).
Uzņēmuma padome sava budžeta politikā piesaka arī nopietnus ieguldījumus dabas aizsardzībā. Taču vides aizstāvji ir ļoti kritiski par LVM saimnieciskās darbības ietekmi uz Latvijas dabas daudzveidību – pārmetot uzņēmumam, ka tas Dobeles novadā izcērt īpaši aizsargājamu un apdraudētu putnu sugu dzīvotnes Vilku kalna-Krievkalnu meža masīvā.
LVM pērn gūtās peļņas apjoms kļūst vēl iespaidīgāks, zinot, ka visi LVM ieņēmumi 2022.gadā bija 568,6 miljoni eiro (par 159,2 miljoniem vairāk nekā gadā). Pērn tirgum piegādātajā lietkoksnē akumulētā oglekļa apjoms, izteikts CO2 ekvivalentā, veido 5,9 miljonus tonnu.
Plānots, ka šogad LVM ienākumi sasniegs 545,1 miljonu eiro, bet peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – «tikai» 170 miljonus eiro.
LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis skaidro: «Uzņēmums 2022.gadā ir sasniedzis rekordaugstus darbības rādītājus, ko nodrošināja gan tirgus situācija meža nozarē, gan uzņēmuma darbinieku ieguldījums.
Līdz ar to plānots, ka valsts saņems lielākās dividendes uzņēmuma vēsturē.
LVM un arī visai meža nozarei 2023.gads būs izaicinājumiem bagāts – gads ir sācies ar sarežģītu un nenoteiktu situāciju globālajā koksnes tirgū, un ir grūti prognozēt, kad un kā notiks tirgus atgūšanās. Tajā pašā laikā uzņēmums plāno nodrošināt ne vien stabilas koksnes piegādes mūsu valsts tautsaimniecībai, bet arī pieaugošu kurināmās šķeldas apjomu Latvijas enerģētikas uzņēmumiem, tā stiprinot valsts energoneatkarību un sekmējot virzību uz zaļās enerģijas izmantošanu.»
2023.gadā kopumā plānots pārdot 7,14 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,97 miljonu kubikmetru apjomā. Pagājušajā gadā tika realizēti 6,39 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimentu.
Kopējais LVM investīciju apjoms 2023.gadā plānots 88,5 miljoni eiro, no kuriem 45,6 miljonus eiro jeb 52% paredzēts ieguldīt meža infrastruktūras attīstībā, tai skaitā meža ceļu, meža meliorācijas sistēmu un tiltu būvniecībā, projektēšanā un būvuzraudzībā.
Uzņēmums 2022.gadā veica investīcijas 47,5 miljonu eiro apmērā, no kuriem 37,7 miljoni eiro tika ieguldīti meža infrastruktūrā. Pērn ekspluatācijā nodoti 339 km meža ceļu, kā arī apstiprināti meža ceļu būvprojekti ar kopgarumu 288 km. Lai palielinātu CO2 piesaisti, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā 2022.gadā investēts 5,1 miljons eiro, veikti projektēšanas darbi 16 tūkstošu hektāru platībā, savukārt ekspluatācijā nodoti objekti 17,7 tūkstošu hektāru apjomā.
Uzņēmums 2023.gadā plāno saražot kurināmo šķeldu 664 tūkstošu megavatstundu apjomā. Visa saražotā enerģētiskā šķelda būs pieejama vietējiem koksnes pārstrādes un enerģijas ražošanas uzņēmumiem.
Pērn šķelda ir pārdota 661,1 tūkstoša megavatstundu apmērā, ieņēmumos gūstot 17,5 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 2021.gadu, pērn ieņēmumi no šķeldu pārdošanas bija par 9,6 miljoniem eiro lielāki.
Šogad iecerēts pārdot 979,7 tūkstošus kubikmetru minerālo materiālu un to maisījumu, nodrošinot nozīmīgas tautsaimniecības vajadzības, piemēram, ceļu būvniecībā pēc smilts, smilts–grants visā Latvijas teritorijā. Sertificētu minerālo materiālu un to maisījumu īpatsvars kopējā pārdošanas apjomā plānots 99,7%.
Dažādu minerālo materiālu ražošanas un tirdzniecības apjomi ar katru gadu palielinās. 2022.gadā kopumā tika realizēti 1 559 tūkstoši kubikmetru minerālo materiālu un to maisījumu – par 592 tūkstošiem kubikmetru vairāk nekā gadu iepriekš. Šis biznesa virziens LVM pērn ir devis 7,9 miljonus eiro lielus ieņēmumus, pārsniedzot 2021.gada attiecīgo rādītāju par 1,7 miljoniem eiro.
Paralēli meža koku stādu ražošanai jaunajā LVM Mežvidu kokaudzētavā 2023.gadā turpināsies arī stādu šķirošanas un uzglabāšanas kompleksa būvniecības darbi kopumā 8 500 kvadrātmetru platībā. Darbus plānots pabeigt 2024.gadā. Noslēdzoties kompleksa būvniecības darbiem, Mežvidos būs iespēja stādu šķirošanas un pakošanas darbus veikt arī ziemas mēnešos, paildzinot stādu ražošanas sezonas ilgumu. Pēc būvniecības pabeigšanas būs iespējams kāpināt stādu ražošanas jaudas un nodrošināt augošo pieprasījumu pēc kvalitatīviem meža stādiem Latvijā un arī ārvalstīs.
LVM plāno 2023.gadā realizēt 61,9 miljonus selekcionētu meža koku stādu,
no kuriem lielākā daļa ir jauno tehnoloģiju stādi – ietvarstādi un stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu. 2022.gadā LVM kopumā realizēja 61,4 miljonus meža koku stādu, no kuriem 13,8 miljoni pārdoti privātiem Latvijas mežu īpašniekiem, bet 14,9 miljoni ir eksportēti.
Tieši augšanas procesā koki visvairāk piesaista ogļskābo gāzi no atmosfēras un noglabā oglekli koksnē. Jaunaudžu kopšanu šogad plānots veikt 35,3 tūkstošu hektāru platībā, savukārt meža atjaunošana un ieaudzēšana plānota 18,3 tūkstošos hektāru, kas, atjaunoti ar kvalitatīviem stādiem, ļaus intensīvāk piesaistīt CO2. Pagājušajā gadā mežs tika atjaunots un ieaudzēts 19,2 tūkstošu hektāru platībā, savukārt jaunaudžu kopšana veikta 28,6 tūkstošos hektāru.
LVM paziņojumā uzsvērts, ka 2023.gadā LVM papildus ikdienas dabas aizsardzības pasākumiem aktīvi turpinās darbu trijos Eiropas Savienības fondu līdzfinansētos vides projektos. Uzņēmums apņemas rūpēties gan par retu biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanu kopumā 19 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās teju 1000 hektāru kopplatībā, gan ūdens kvalitātes uzlabošanu Aģes upes baseinā, izmantojot dabai draudzīgus zaļās un zilās infrastruktūras elementus un veidojot demonstrējumu teritoriju meža vides lomas skaidrošanā saldūdeņu tīrības nodrošināšanai.
Lai izvērtētu ikgadējo dabas aizsardzības pasākumu mērķtiecību, ziņo LVM, uzņēmuma vides eksperti regulāri veic aizsargājamo sugu, aizsargājamo putnu ligzdošanas sekmju, augu un citu atradņu monitoringu. LVM vides ekspertu 2022.gadā veiktā vistu vanaga monitoringa ietvaros
pārbaudītas 195 teritorijas, kurās tika konstatētas 116 apdzīvotas vistu vanagu ligzdas.
Eksperti pērn fiksējuši rekordlielu sekmīgo ligzdu skaitu – 81, kā arī rekordlielu jaunatrasto ligzdu skaitu – kopumā 36 jaunas ligzdas.
Vienā laikā ar šo LVM relīzi – trešdien, 1.martā – savu paziņojumu par uzņēmumu izplatīja arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus. Tajā nosodīta Vilku kalna-Krievkalnu meža masīva izciršana.
«Vilku kalna-Krievkalnu mežā sastopams daudz īpaši aizsargājamu meža biotopu, turklāt VARAM apstiprinātajos pūču un dzeņu sugu aizsardzības plānos šeit identificētas vairāku sugu aizsardzībai prioritāras teritorijas. Tāpēc vietējie iedzīvotāji vērsušies Dabas aizsardzības pārvaldē, lai šeit noteiktu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Savukārt LVM, kas apsaimnieko teritorijā esošos valsts mežus, veic kailcirtes īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnēs,» rakstīts paziņojumā.
Tāpat tajā aicināts VARAM un Dabas aizsardzības pārvaldi nekavēties ar īpaši aizsargājamo dabas teritorija tīkla paplašināšanu, ietverot tajā arī Vilku kalna-Krievkalnu mežu. Turklāt valsts mežu apsaimniekošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās būtu jāuztic kompetentajai iestādei – Dabas aizsardzības pārvaldei, nevis komercuzņēmumam LVM, teikts Ķera izplatītajā protesta vēstulē.
Lasiet arī: LVM valde sākusi revidēt prokuratūras kritizētos mežizstrādes līgumus
