Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Baisās un biedējošās prognozēs par aukstām mājām un dzīvokļiem gāzes trūkuma dēļ ir ar blīkšķi izgāzušās gan dabas labvēlības dēļ (šī ziema bija silta), gan Eiropas Savienības (ES) valstu kopīgi pieņemto lēmumu dēļ.
Bijušais Lietuvas Nacionālās enerģijas regulēšanas padomes vadītājs Vidmants Jankausks (Vidmantas Jankauskas) BNN sacīja: «Tiešām, mēs esam nokārtojuši «gāzes eksāmenu», un esam to paveikuši diezgan labi. Es teiktu, ka tas ir «8» desmit baļļu skalā. Manuprāt, panākumu pamatā galvenokārt ir sašķidrinātās gāzes terminālis Klaipēdā. Lai gan tas saņēma daudz kritikas kopš projekta sākšanas mirkļa, tas šoziem ir pilnībā sevi attaisnojis. Arī manās acīs. Man jāatzīst, ka arī es iepriekš kritizēju šo projektu, bet tas ir izrādījies ļoti svarīgs kara laikā, tas mums dod garantijas.»
Eksperts uzsvēra, ka gāzes savienojumi ar Poliju, Somiju un Skandināvijas valstīm ļāva Lietuva un pārējām Baltijas valstīm atviegloti uzelpot, lai gan nevar noliegt, ka ziema radīja atsevišķas problēmas.
Piemēram, minerālmēslu ražotājam Achema, kas, pēc Jankauska vārdiem, ir Baltijas lielākais gāzes patērētājs. Uzņēmums vairākkārt apturēja un atsāka darbību, cenšoties pielāgoties tirgus svārstībām.
Citi Lietuvas enerģētikas eksperti un pētnieki slavē arī ES un Lietuvas stingros un ātros lēmumus, lai novērstu iespējamus gāzes apgādes traucējumus. Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis (Dainius Kreivys) medijiem sacīja: «Gāzes krātuves tika piepildītas ātri, un sagaidāms, ka tās būs pilnas visa 2023.gada gaitā. Tas ļauj cerēt, ka, piepildot krājumus nākamajai sezonai, mēs izvairīsimies no gāzes cenu lēciena un gāzes trūkuma.» Arī ministrs slavēja Klaipēdas SDG termināli. «Ar SDG termināli Lietuva ir nodrošinājusi sev nepieciešamo gāzes apjomu. Valsts norīkotais piegādātājs nodrošina nepieciešamo SDG terminālim nepieciešamo apjomu, un tas sniedz mums papildus drošību. Tāpat svarīgi pieminēt, ka šogad Viļņā sāks darboties koģenerācijas stacija, kas pamatīgi samazinās pieprasījumu pēc gāzes apkures nodrošināšanai,» sacīja Kreivis.
Ministrs uzskata, ka risks joprojām pastāv, bet tas ir izvērtēts un ir izstrādāti kontroles mehānismi. Ministrs norādīja, ka krātuvēs joprojām divas trešdaļas no to kapacitātes ir piepildītas: «Saskaņā ar 20.februāra datiem, 63,7% krātuvju tilpuma joprojām ir aizņemti, tās ir vairāk nekā 700 teravatstundas enerģijas. Pērn šajā pašā laikā Eiropas krātuvēs bija palikusi gāze 347 teravatstundu apjomā, un 2021.gadā – 433 teravatstundas.
Ja laika apstākļi pavasarī būs atbilstoši vidējiem, tad, visticamāk, neizlietoti būs 55% no noglabātās gāzes. Tas ir daudz vairāk par apmēram 35%, kas ir ierastais atlikums pēc ziemas sezonas.»
Vēl kāds aspekts ir Ķīnas ekonomika. Ministrs sacīja, ka Ķīna joprojām atgūstas pēc pandēmijas, līdz ar to izmanto mazāk gāzes nekā pērn. Krātuves Āzijā joprojām ir pilnas, un patēriņš ir gauss. Visticamāk, ka pēc ASV Frīportas termināļa atjaunošanas, kad tas atkal sāks darboties, gāzes piedāvājums tirgū tikai pieaugs. Jankausks piebilda: «Spriežot pēc kopējās ainas, dabas gāzes cenas turpinās lēnām samazināties.»
Arī vietējie uzņēmumi, kas nodrošina ēku apkuri, līdz ar pirmā pavasara mēneša atnākšanu var atviegloti uzelpot. Palangas apkures uzņēmuma vadītāja Giedre Juršēne (Giedrė Juršėnė) sacīja: «Jā, pirms apkures sezonas sākuma mūs māca bažas, kas, par laimi nepiepildījās. Galvenokārt pateicoties siltajai ziemai gan Lietuvā, gan visā Eiropā. Arī krājumiem bija nozīme. Gāzes pieejamības samazināja cenu – no gandrīz 120 eiro par megavatstundu decembrī tā februārī noslīdēja līdz 60 eiro par megavatstundu. Tas arī izskaidro pamatīgās atšķirības iedzīvotāju rēķinos.»
Saskaņā ar Lietuvas Enerģētikas aģentūras datiem, gāzes cena starp 17. un 23.februāri samazinājusies par 2,6%.
Lietuvas Biznesa konfederācijas viceprezidents Marjus Dubņikovs (Marius Dubnikovas) sacīja, ka uz Krievijas un Eiropas attiecību dinamiku enerģētikas jomā ir vērts paskatīties arī gāzes cenu ziņa, un tur būtu redzams, ka Krievija zaudē vismaz enerģētikas cīņu. Viņš Lietuvas medijam Delfi.lt sacīja: «Eiropas Savienība bija kā milzis, kas pamodināts no dziļa miega un aptver, ka tuvumā ir briesmas… Konvencionālais karš nekur nepazūd, un bija satraukums 2022.gada rudenī, kad gāzes cenas ļoti strauji kāpa, pirms atkal nonāca līdzšinējā līmenī. Ir skaidri jāsaprot, ka Krievija centās visu Eiropu «uzsēdināt uz adatas» pat pirms tam, un tā joprojām to centīsies darīt.»
Tikmēr Luminor galvenais ekonomists Lietuvā Žigimants Maurics (Žygimantas Mauricas) slavēja Eiropas enerģijas tirgus veiklību un vienotību. Tomēr viņš arī norādīja uz problēmām: «Mēs esam uzvarējuši pirmo kauju, bet karš nav beidzies, tāpēc mums jāturpina darāmais. Lielākais sasniegums ir vienota ES tirgus un valstu vienotības saglabāšana, gan elektrības, gan gāzes sektoros. Bija problēmas, piemēram, Spānijā un Portugālē, kas ieguva gāzes cenas izņēmumu elektrības ražošanai, tomēr kopumā mums izdevās saglabāt vienotību.»
Ekonomists atgādināja, ka blokam kopumā un katrai valstij atsevišķi jāturpina attīstīt atjaunīgās enerģijas iegūšana, jāuzlabo infrastruktūra, jāpieņem mēri energoefektivitātes palielināšanai un jāsamazina oglekļa izmešu apjoms. Īpaši tagad, kad Starptautiskā Enerģētikas aģentūra brīdinājusi, ka, lai gan gāzes cenas ir nokritušās un krātuves ir teju pilnas, īstais pārbaudījums būs nākamā ziema.
